Nisargadatta Maharadžs – Turieties pie “es esmu”

Jautājums: Vai jūs kādreiz mēdzat būt apmierināts vai skumīgs? Vai jums ir pazīstams prieku un skumjas?

Maharadžs: Sauciet to kā gribat. Priekš manis tas vienkārši ir prāta stāvokļi un es neesmu prāts.

J: Mīlestība ir prāta stāvoklis?

M: Tas atkal ir atkarīgs no tā, ko jūs ieliekat mīlestības jēdzienā. Vēlme, protams, ir prāta stāvoklis. Bet vienotības realizācija atrodas ārpus prāta robežām. Priekš manis nekas neeksistē pats par sevi. Viss ir Es, viss esmu es. Redzēt sevi visos un visus sevī – tā pavisam noteikti ir mīlestība.

J: Kad es redzu kaut ko patīkamu, es to gribu. Kurš tieši grib? Es vai prāts?

M: Jautājums uzdots nepareizi. Nav nekāda “kurš”. Ir vēlme, bailes, dusmas, un prāts saka: “Tas esmu es, tas ir mans”. Nav tādas lietas, kas varētu būt nosaukta par “mani” vai “manu”. Vēlme ir prāta stāvoklis, kas tiek prāta uztverts un nosaukts. Ja prāts neuztvertu un nedotu nosaukumus, kur paliktu vēlme?

Lasīt tālāk

Nisargadatta Maharadžs – Mierā un Klusumā jūs augat

Jautājums: Indiešu tradīcija saka mums, ka Guru ir viennozīmīgi nepieciešams. Kālab viņš ir nepieciešams? Māte vajadzīga lai dotu bērnam ķermeni. Bet tā nedod tam dvēseli. Tās loma ir ierobežota. Bet kā ir ar Guru? Vai arī viņa loma ir ierobežota? Un, ja jā, tad kurā brīdī? Vai vajadzība pēc guru ir neapstrīdama kopumā, absolūti?

Maharadžs: Visdziļākā gaisma, kas staro sirdī mierīgi un ārpus laika arī ir patiesais Guru. Visi pārējie tikai norāda ceļu.

J: Mani interesē nevis iekšējais Guru, bet tikai tas, kas parāda ceļu. Ir cilvēki, kas tic, ka bez Guru Joga nav sasniedzama. Viņi pastāvīgi atrodas pareiza Guru meklējumos, mainot vienu uz otru. Cik vērtīgi ir tādi Guru?

M: Tie ir laicīgi, tie ir laika ierobežoti Guru. Jūs satiekat tos dzīvē ik uz soļa. Viņi ir vajadzīgi lai iegūtu kādas zināšanas vai prasmes.

J: Māte ir māte tikai uz dzīves laiku. Viņa sākas ar piedzimšanu un beidzas ar nāvi. Tā nav uz visiem laikiem.

M: Tāpat arī laika ierobežotais Guru nav uz mūžiem. Viņš izpilda savu uzdevumu un dod vietu nākamajam. Tas ir pilnīgi dabiski un nepelna nekādu nosodījumu.

Lasīt tālāk

Nisargadatta Maharadžs – Var atpazīt nezināšanu, nevis Džnanu

Jautājums: Gadiem ejot jūsu mācība paliek nemainīga. Tajā, ko jūs mums sakāt, nav nekāda progresa.

Maharadžs: Slimnīcā slimnieks saņem ārstēšanos un izveseļojas. Ārstēšana ir rutīna, gandrīz bez izmaiņām, bet veselībā nav nekā vienmuļa. Mana mācība var būt vienveidīga, bet tās augļi mainās atkarībā no cilvēka.

J: Kas ir realizācija? Kāds ir realizētais cilvēks? Kā var atpazīt džnani?

M: Nepastāv nekādas džnani raksturīgās iezīmes. Atpazīt var tikai nezināšanu, nevis džnanu. Džnani neuzskata sevi par kaut ko īpašu. Visi, kas izsludina savu varenumu un unikalitāti nav džnani. Viņi jauc kādu neparastu notikumu ar realizāciju. Džnani nepiemīt tendence sevi pasludināt par džnani. Viņš uzskata sevi par perfekti normālu, uzticīgu savai patiesai dabai. Sevis pasludināšana par visvarenu, viszinošu dievību ir skaidra nezināšanas pazīme.

J: Vai džnani var nodot savu pieredzi citam? Vai džnanu viens cilvēks var nodot otram?

M: Jā, var. Džnani vārdiem piemīt spēks izklīdināt neziņu un tumsu prātā. Svarīgi ir nevis vārdi, bet spēks, kas aiz tiem stāv.

J: Kas tas par spēku?

M: Pārliecības spēks, kas balstās uz savas realizācijas, uz savu tiešo pieredzi.

J: Daži realizētie cilvēki saka, ka zināšanām jābūt vinnētām, bet ne vienkārši saņemtām. Cits var tikai mācīt, bet iemācīties vari tikai tu pats.

M: Tas viss ir ved pie viena un tā paša.

Lasīt tālāk

Nisargadatta Maharadžs – Uzskatīt, ka jūs kaut ko darāt, ir jūgs

Arunačala

Jautājums: Mēs kādu laiku dzīvojām Satja Sai Babas Āšramā. Kā arī pavadījām divus mēnešus Šri Ramanāšramā Tiruvannamalajā. Tagad mēs atgriežamies ASV.

Maharadžs: Vai Indija izraisīja kādas pārmaiņas jūsos?

J: Mēs jūtam, ka atstājām savu slogu. Šri Satja Sai Baba lika mums atstāt visu viņam un vienkārši dzīvot dienu no dienas pēc iespējas patiesāk. Viņš visu laiku mums teica: „Esiet labi, bet visu pārējo atstājiet man”.

M: Ko jūs darījāt Šri Ramanāšramā?

J: Mēs atkārtojām mantru, ko mums iedeva Guru. Kā arī mazliet meditējām. Turgandrīz nebija domu un studēšanas, mēs centāmies palikt klusumā. Mēs esam uz bhakti ceļa un drīzāk esam sekli filozofijas jomā. Mums nevajag daudz prātot, bet vienkārši uzticēties mūsu Guru un dzīvot savu dzīvi.

M: Lielākā daļa bhaktu uzticas savam Guru tikai kamēr ar viņiem viss ir kārtībā. Kad rodas grūtības, viņi jūtas pamesti un dodas cita Guru meklējumos.

J: Jā, mūs brīdināja par to. Mēs cenšamies pieņemt grūtības kopā ar priekiem. Sajūtai, ka „Viss ir Žēlsirdība” jābūt spēcīgai. Viens sadhu devās kājām uz austrumiem un sāka pūst stiprs pretvējš. Sadhu vienkārši apgriezās un aizgāja uz rietumiem. Mēs ceram dzīvot tāpat – pielāgoties apstākļiem, kurus sūta mums mūsu Guru.

M: Ir tikai dzīve. Nav neviena, kurš dzīvo dzīvi.

Lasīt tālāk

Nisargadatta Maharadžs – Nepastāvība liecina par nerealitāti

Jautājums: Mans draugs atbrauca no Vācijas, bet es piedzimu Anglijā franču ģimenē. Indijā esmu ilgāk par gadu, ceļoju no Āšrama uz Āšramu.

Maharadžs: Vai jūs veicat kādas garīgas prakses (sadhanas)?

J: Studēšana un meditācija.

M: Uz ko jūs meditējat?

J: Uz to, par ko lasu.

M: Labi.

J: Ko jūs darāt, ser?

M: Sēžu.

J: Un ko vēl?

M: Runāju.

J: Par ko jūs runājat?

M: Jums gribat lekciju? Labāk pajautājiet kaut ko, kas jūs patiešām skar, kas izraisa jūsos spēcīgas emocijas. Kamēr jūs neesat emocionāli iesaistīts, jūs varat strīdēties ar mani, bet starp mums nebūs patiesas sapratnes. Ja jūs pateiksiet: „Mani nekas neuztrauc, man nav problēmu” – tad viss ir kārtībā, mēs varam vienkārši paklusēt. Bet, ja jūs kaut kas uztrauc, ir jēga par to parunāt.

Vai es drīkstu pavaicāt? Kāds ir jūsu ceļojumu mērķis?

Lasīt tālāk

Nisargadatta Maharadžs – Varenākais Guru ir jūsu iekšējais ES

Jautājums: No visām pusēm es dzirdu, ka brīvība no vēlmēm un nosliecēm ir pirmais pašrealizācijas priekšnosacījums. Bet man šis noteikums nav izpildāms. Sevis nezināšana izraisa vēlmes, vēlmes padziļina nezināšanu. Apburtais loks!

Maharadžs: Nav nekādu nosacījumu, kas jāpilda. Nekam nevajag būt izdarītam, nekam nevajag būt atmestam. Vienkārši vērojiet un atceraties, ka viss, ko jūs uztverat, nav nedz jūsu, nedz jūs paši. Tas atrodas apziņas laukā, bet jūs neesat šis lauks un tā saturs, jūs neesat pat tas, kas šo lauku pārzin. Jūs paši iztēlojāties, ka jādara lietas, kas iesaista jūs pūliņu rezultātos – motivācija, vēlmes, neveiksmes sasniegumos, vilšanās sajūta – tas viss velk jūs atpakaļ. Vienkārši vērojiet to, kas notiek un atceraties, ka jūs esat ārpus tā.

J: Vai tas nozīmē, ka man jāatturas no jebkādām darbībām?

M: Jūs nevarēsiet! Kas notiek, tam jānotiek. Ja jūs piepeši apstāsieties, jūs salūzīsiet.

Lasīt tālāk

Nisargadatta Maharadžs – Patiesais Guru

Nisargadatta Maharadžs

Jautājums: Jūs kādreiz teicāt, ka jūsu realizācijas pamatā bija uzticība jūsu Guru. Viņš apliecināja jums, ka jau esat Absolūtā Realitāte un nekas vairāk nav jāmeklē. Jūs noticējāt viņam un palikāt pie tā – bez cīņas, bez tiekšanās. Lūk, mans jautājums: vai jūs būtu realizējies bez uzticības savam Guru? Beigu beigās, Jūs esat tas, kas esat, neatkarīgi no tā, tic tam jūsu prāts vai ne. Vai šaubas var būt šķērslis Guru vārdiem un vai tie spēj padarīt tos neiedarbīgus?

Maharadžs: Jūs pats to pateicāt: tie kļūs neiedarbīgi – uz laiku.

Jautājums: Un kas notikt ar enerģiju vai spēku Guru vārdos?

Maharadžs: Tas paliks latentā, neizpaustā stāvoklī. Bet pats jautājums balstās uz izpratnes trūkumu. Skolotājs, māceklis, mīlestība starp viņiem – tas ir viens fakts nevis vairāki neatkarīgi fakti. Katrs no tiem ir daļa no otra. Bez mīlestības un uzticības nebūtu ne Guru, ne mācekļa, ne saiknes starp tiem. Tas ir tāpat kā pagriezt elektrisko slēdzi lai iedegtu spuldzīti. Jūs iegūstat gaismu, jo spuldzīte, vads, slēdzis, transformators, elektropadeves kabeļi un elektrostacija veido vienu veselu. Ja viens no faktoriem iztrūks, gaismas nebūs. Jūs nedrīkstat dalīt nedalāmo. Vārdi nerada faktus, tie tos apraksta un izkropļo. Fakti vienmēr ir neverbāli.

Lasīt tālāk