Mudži par vērotāju

J: Manā dzīvē ir bijuši daudzi pārdzīvojumi un dažkārt tie mani pārņem pilnībā un zūd iekšējais miers.

M: Jā, šāda šūpošanās būs kādu laiku, bet to visu redz Apjausma. Šī Apjausma ir daudz svarīgāka par šiem stāvokļiem, kas šūpojas. Stāvokļi nāk un iet, un, kamēr tur ir prāts, tas vēlas izvēlēties stāvokli, un arī šo izvēli novēro Apjausma. Paliec kā apjausma. Kad parādās doma, ka šis nav nekas slikts, bet arī nav nekas interesants, tad tas atkal nāk no prāta, jo tas ir Nekas un prātam tas nav interesants.

J: Jā, bet kad es esmu šajā Apjausmas stāvoklī, tad prāts vēl ir klātesošs ar visiem stāvokļiem, ar visu šūpošanos, bet es gribu, lai tas izzūd pavisam.

M: Nē, ļauj lai šūpošanās notiek. Tu paliec kā Apjausma, kā šūpošanās apjausma. Un kaut kas notiks – Tu pārtrauksi ievērot šo šūpošanos. Ja mēģināsi pārtraukt šūpošanos, tad prāts tikai pastiprināsies, jo prāts aug no pretestības. Ļauj visam notikt, neidentificējies ar to, paliec kā Apjausma. Tā visu uztver neitrāli bez aizraušanās.

J: Jā, bet prāts paliek tur, tas nekur neizzūd.

M: Tam nav nozīmes, vai tas paliek. Tas nav reāls. Tas paliek, jo kaut kas negrib, lai tas iet. Ir kaut kas, kas to aizrauj. Tas vēl joprojām ir nosacītā prāta sajaukums ar Apjausmu, kas caur maņām dodas iepirkumos.

Lasīt tālāk

Mudži – Meklētājs un Apgaismība

Meklētājs

„Tagad, – jūs sakāt, – vairāk nav meklējumu, tagad es varu sacīt, ka vairāk nav „es””. Tāpēc es vaicāju jums: kas ir šis „es”? Iespējams, „apgaismības meklētāja” vairāk nav, nav „atmošanās meklētāja”. Varbūt, kaut kas novāca „atmošanās meklētāju” un nomainīja to uz „biznesa meklētāju” vai „Mersedesa meklētāju”. Jūs sakāt: „Šis meklētājs tagad vairs nav problēma, jo es zinu, ka tā ir ilūzija”. Esiet uzmanīgi. Tā ir sinepju koka sēkla, sinepju sēkla. Tik maza sēkla un tik liels koks. Liels koks.

Reizēm mums šķiet: ok, meklētāja enerģijas vairs nav. Tad ko tas nozīmē? Jūs esat Buda? Iespējams, jūs kaunieties to pateikt, bet pie sevis nodomājat, ka esat Buda. Ko nozīmē „Buda”? Tas nozīmē, ka šīs identifikācijas, personības enerģija, ko mēs dēvējam par „es”, pat ja rodas, tad tai nepiemīt nedz spēks, nedz dzīvelīgums, nedz substance. Pat ja sacīt: „Jā, tā rodas un kaut ko grib, bet es zinu, ka tā nav reāla”. Ja jūs zinātu, ka tā ir nereāla, tad nebūtu arī atmiņu par tās vērošanu. Nezinu, vai jūs saprotat, par ko es šeit runāju?

Ja kaut kas patiešām nav reāls, tad nebūs pat atzinuma vai tā reģistrēšanas, lai varētu sacīt: „Jā, ziniet, kaut kas kuļas pa virsmu… es nespēju sadzīvot ar savu māti, bet es zinu, ka tā ir tikai ilūzija”. Tas nozīmē, ka, lai arī kas būtu tas, kas nesadzīvo ar jūsu māti, tā ir noteikta personība. Jūs varat teikt: „Jā, es zinu, ka šī personība ir nereāla”. Es abildēšu: „Fokusējieties uz to, kas jūs esat, noskaidrojiet to. Vienkārši skatieties. Un vienkārši esiet skatīšanās. Noskaidrojiet, kam piemīt šī dzīve un vajadzība darīt kaut ko un kurš jūt: „Es esmu brīvs”. Kurš saka: „Jā, esmu brīvs”? Kurš saka: „Es pārtraucu meklējumus”? Kurš to visu saka?

Lasīt tālāk

Mudži – Gatavība ir ideja

Vai tu varētu atītstīt gatavības tēmu? Kā jāsagatavojas izpratnei?

Pirmām kārtām, jūs visi esat gatavi. Kā lai jūs to uzzinat? Jūs varat arī nezināt. Nepastāv kontrollapa. Gatavībair ideja. Ja jūs turēsieties pie tās kā pie idejas, tā jūs nosmacēs. Tā piespiedīs jūs meklēt vēl lielāku gatavību. Jūs atrodaties ārpus brieduma un gatavības robežām. Patiesībā es norādu uz to, kas jūs jau esat, nevis uz to, par ko jums jākļūst, jo, ja jūs jau neesat tas, tad, lai arī par ko jūs kļūtu, tas nebūs pastāvīgs. Viss, kas nav pastāvīgs, ir vien barība priekš apziņas. Tā ka tas nav aicinājums kļūt nobriedušākam vai vēl nobriedušākam. Šeit ir būtiski, ka, pirms jūs pieskarsieties pašai brieduma idejai, jūs jau esat nesatricināma apzinātība. Esiet tajā!

Es nenorādu jums uz kaut ko, kas būtu salīdzināms ar kaut ko citu; tas, kas atrodas aiz salīdzinājumu robežām, no kā pie jums nāk salīdzinājumi – tas ir stāvoklis, sākotnējais stāvoklis attiecībā pret visu, ko jūs varat novērtēt vai izmērīt. Tas ir viss, uz ko es norādu, un, tai brīdī, kad tas tiek uztverts vai izprasts kā kaut kas fenomenāls un atsevišķs, mēs aizejam no apzinātības domašanas virzienā. Mēs pat esam spējīgi radīt tukšuma attēlu. Prāts barojas ar koncepcijām. Ja jūs sacīsiet “absolūtais”, prāts izsauks iztēlē tā sajūtu vai garšu, un tas vienmēr atšķirsies no tā, kas ir šeit un tagad. Tāpēc neturieties pie koncepcijām. Lai arī cik pamatīgas vai pievilcīgas tās būtu, tam, kas jūs esat, nevar būt formulējuma. Jums jāeksistē pirms tā. Bet tas “jūs” – ieklausieties viņā un izmetiet to, jūs atrodaties ārpus īpašībām. Noteiktā līmenī jūs zināt, ka jūs esat, bet, ja jums pajautā, kas tas ir patiesībā, jūs pirmām kārtām vērsīsieties pie pazīstama vārdu instrumentārija, īpašības vārdiem, lai aprakstītu to, tomēr nepastarpinātā uztverē jums nāksies no tā [instrumentārija] atsacīties. Tie [vārdi] nevar būs tas.

Lasīt tālāk

Mudži – Kas ir Pašizpēte

Vai drīkst ko pajautāt?

Jā, lūdzu.

Par pašizpēti.

Labi.

Par cik es daudz par to dzirdu un, patiesībā, neko daudz nezinu, kas tas ir?

Labi. Tas ir labs jautājums. Teiksim tā: ja kāds jums pajautās: „Kam pieder šis velosipēds?” , jūs atbildēsiet: „Tas ir mans velosipēds”. Jūs neteiksiet: „Tas esmu es”. Tas neesat jūs, tas ir jūsu īpašums. Tāpat jūs varat runāt par savām jūtām. Jūs varat apzināties savas jūtas. Ja jums pazudīs dzirde, jūs vienalga paliksiet jūs pats uz 100 procentiem, bet apzināsieties dzirdes trūkumu. Un, ja jūsu ķermenis notirps, jūs apzināsieties to: kāds to aiztiek un jūs apzinaties pieskārienu trūkumu. Jūs apzinaties savas sajūtas. Jūs nevarat būt tās, jums jābūt kaut kam, kas tās apzinās. Tāpēc, pat ja 2 vai 3 maņu orgāni pārstāja funkcionēt, jūs vienalga zināsiet, ka tie nefunkcionē. Tā ka jūs nevarat būt funkcionējošās vai nefukncionējošās sajūtas.

Jūs varat arī sacīt: „Mans ķermenis”. „Mans ķermenis ir tik noguris!” Kas saka: „Mans ķermenis?” Pret savu ķermeni jūs izturaties praktiski kā pret savu īpašumu. Kaut kas apzinās šo „manu ķermeni” – jūsu ķermeni. Kaut kas apzinās ķermeni, nebūdams ķermenis. Jūs arī elpojat. Jūsu elpošana. Ja jums ir gripa, jūs varat pamanīt, ka elpošana kļuvusi seklāka – kaut kas apzinās šo elpošanu. Reizēm jūs sakāt: „Mans prāts pilnībā sapinies” – kaut kas apzinās arī prātu. Ja jūsu prāts ir pieblīvēts ar domām, kāds vēro arī to. Vai, ja šīs sajūtas vai domas zib ļoti ātri, kaut kas apzinās ātrumu, domu pulsēšanu. Un, ja šīs domas mainītos, joprojām tas pats „kaut kas” apzinātos, ka tās kļuva mierīgākas.

Lasīt tālāk

Mudži – Pierodiet pie sevis kā pie tukšuma

Es šeit neesmu tamdēļ lai piedāvātu jums nospēlēt jaunu lomu. Patiesībā, es novācu visas lomas. Kas ir lomas spēlētājs? Tā ir darītāja sajūta. Darītājs ir mīts. Dzīvības spēks, kas nav atvienojams no apziņas, darbojas spontāni un notiek tā vērošana. Bet jūs neesat liecinieks. Liecināšana notiek pati no sevis. Kas jūs esat? Pierodiet pie sevis kā pie tukšuma – tukšuma aiz tukšuma koncepcijas robežām. Vai es varu jums pieskarties? Vai jūsos ir kaut kas, ko es varu ieraudzīt? Kur jūs atrodaties? Vai jūs neesat tikai ideja?

Un te parādās bailes. Bailes paceļas. „O, ja manis nav, tad kā lai es dzīvoju tālāk?” Tā arī ir doma. Esībā nav apstāšanās vai turpinājuma. Tās ir tikai idejas. Jums ir visnotaļ labi. Absolūtais atslābums esībā. Absolūtā klātbūtne. Jūs atrodaties tur, kur jūsu nav. Par šāda veida neprātu mēs runājam tikai šeit un tomēr tas viss rezonē ar absolūto patiesību un skaidrību jūsos. Jūs nekad nespēsiet izteikt to vārdos pietiekošā mērā. Nav vārdu, nav koncepciju, kas spētu to nodot. Vienkārši jūs esiet. Godiniet to. Kādā veidā? Nepadodoties nosliecei aizrauties ar savām domām. Domas parādās. Ļaujiet tām parādīties, nekrītiet panikā. Palieciet kā tukšums. Saglabājiet prātu bezkaislīgu. Un tad tas, ko tagad sauc par prātu, būs tikai Es. Esiet tajā. Jūs jau esat vienoti ar to. Jūs tikai nosapņojāt, ka bijāt kaut kas nošķirts no tā.

Lasīt tālāk

Mudži – “Atmošanās brīvībai” (fragmenti) 2

Aiz koncepcijas “tagad” robežām

Prāts ir ievērojami tendēts uz vainas apziņu, garām laistām iespējām, šaubām un bailēm. Uz jebkāda veida trauksmēm par bezgalīgi daudz lietām. Mēs bieži iekļūstam šāda tipa lamatās.
Rietumos mēs pievēršam lielu uzmanību darbībai. Rietumu mentalitāte ir ļoti radžastiska*. Lielākā daļa jautājumu saistās ar to, ko darīt, tie ir ārēji jautājumi, norūpētība par to, kas notiek.
Prāts tiecas uz noteiktiem darbību rezultātiem; tāpēc, ka mums ir fiksēts priekšstats par to, kas, kā mums šķiet, it derīgs mums pašiem.

Kāpēc prāts koncentrējas uz nākotni?

Tāpēc, ka mūs šā vai tā iemācījuši, ka priekšmetu iegūšana savā īpašumā nesīs mums laimi, drošību un mieru, ka “pabeidzot” kaut ko, mēs būsim “kaut kas”.
Mēs sākam attīstīt šīs iemaņas, esot vēl pietiekoši jauni. Neviens tevi neorientē uz to, kas ir šeit un tagad. Pirmoreiz tas radās līdz ar identifikāciju, ar spēcīgu individualitātes sajūtu, kas balstās uz sajūtu “es esmu ķermenis”.
Tas, ka tu esi šis vārds, vai, ka tu esi vīrietis vai sieviete, ka tu esi konkrētais ķermenis – tā nav sākotnējā sajūta!
Kad tu biji bērns, pirmā uztvere, iespaids nebija kaut kāda objektīva zinība, drīzāk izplūdis sajūtu diapazons. Bērns nedomā: “Esmu zīdainis”, bet tam piemīt latents potenciāls.”Es” ir gatavs uzdīgt. Neviens tevi nemāca to darīt. Bet sajūtu, ka tu esi šis “ķermenis-vārds” – to gan tev ir iemācījuši. Šis vārds tev bija vien viens skaņa no daudzām, bet pakāpeniski tev izveidojās ar to saistītā asociācija. Kaut kas uztver šī vārda tēlu; bet eksistē pirms jebkāda vārda.

Pēc tam, kad tu atzini savu vārdu, tu atzini, ka esi puisītis vai meitene, ka šie cilvēki ir tavi vecāki un, tiklīdz tu atzini savu individualitāti, starp citu, es nesaku, ka tas nav pareizi, tad arī citi tēli var sākt iesūkties uz šī pieļāvuma pamata.

Lasīt tālāk

Mudži – “Atmošanās brīvībai”

Mudži

Kā mums uzsākt un veikt pašizpēti?

Sākumā būs nepieciešams kāds laiks lai stabilizētu un apvienotu uzmanību ar apzinātas klātbūtnes sajūtu, kas ir izpētes mērķis. Esiet gatavi kattreiz veltīt šai nodarbei divdesmit vai trīsdesmit minūtes. Sāciet ar esamības sajūtas vai „es-esmu-ES” domas noturēšanu bez citām domām.

Uzpeldēs domas un sajūtas un uzmanība tām sekos. Neidentificējiet sevi ar šīm tieksmēm un necīnaties ar tām, nekritizējiet tās. Ieņemiet bezpersonisku pozīciju, vienkārši no malas vērojot to spēli un kustības, centieties saglabāt intuēto „es esmu” vai būt par to. Vērojiet tieksmi uz domāšanu. Pieturieties tikai pie esības.

Vienalga cik reizes uzmanība tiek novērsta, turpiniet to atgriezt tagadnē. Pagaidām nesāciet pašizpēti. Es to saucu par stabilizāciju vai mežonīga zirga, prāta, savaldīšanu. Pakāpeniski prāts, kam liedz maltīti no uzmanības, uzticības un intereses, sāks nomierināties pats no sevis. Pēc tam, stabilizējoties uzmanībai, rodas paplašinātas telpas, skaidrības, un miera sajūta un klātbūtne tagadnē kļūs skaidrāka. Tas ir dabiskās nekustības un prieka, veselīgās esības stāvoklis.

Es zinu šo stadiju un esmu sasniedzis to vairākkārt, bet kā to stabilizēt?

Izpēte vēl nav sākusies. Tā ir tikai prāta un uzmanības nomierināšana. Labs brīdis pašizpētes sākumam ir tad, kad pastāv spēcīga identifikācija un liels enerģijas daudzums un uzmanības draud mesties valdīt, manipulēt un tiesāt. Tās ir galvenās pazīmes, ka Klātbūtne, kas pēc dabas ir bezpersoniska, atvērta, skaidra un bez formas, pārslēdzās ego-personības režīmā.

Šī pārslēgšanās ir sava veida līmeņa pazemināšanās un bieži tajā rodas esības nemiera sajūta. Pārsvarā mēs esam tik pieraduši pie šī identifikācijas stāvokļa, ka uzskatam to par normālu.

Tagad, kā es teicu pirmīt, tiklīdz uzmanība saplūda ar „es-esmu”-klātbūtni, dominē dabisks miers un telpa. Prāts ir rāms. Paskatieties, vai te pastāv kāda nodalītība vai atšķirība starp šo mieru un „es esmu” sajūtu, kas ir subjektīvās esamības dabiskā sajūta.

Vērojiet. Sajūtiet. Nedomājiet.

Tagad sakarā ar tavu jautājumu: kā stabilizēt šo stadiju? Izpēti šo jautājumu. Kas uzdod jautājumu? Kurš šeit grasās kaut ko stabilizēt un vai vajag kaut ko stabilizēt? Pameklē un atrodi.

Lasīt tālāk