Annamalajs Svami – Par pasauli, ideju “viss ir viens” un transa stāvokļiem

Jautājums: Kāda veidā prāts projicē manā priekšā pasauli, ko redzu?

Annamalajs Svami: Viss, ko mēs redzam nomoda stāvoklī, ir sapnis. Šie sapņi ir domu radītas izpausmes. Sliktas domas rada sliktus sapņus, labas domas – labus sapņus, bet, ja jums pavisam nav domu, tad arī sapņu nav. Taču, pat ja jūs patiešām sapņojat, tad jums jāsaprot, ka jūsu sapnis arī ir ES. Jums nevajag apspiest domas vai būt absolūti bezjēdzīgā stāvoklī, lai atrastos iekš ES. Ja jūs zināt, ka pat jūsu sapņi nomoda laikā un miegā arī ir ES, tad gan domas, gan sapņi, ko tie veicina, var turpināties. Tie vairs nebūs problēma. Jebkurā gadījumā vienmēr esiet jūs Pats. Šajā stāvoklī jūs atklāsiet: viss, kas jums rādās, ir vienkārši sapnis.

Jautājums: Es vēlos pateikt sekojošo: kā domas un vēlmes rada to pasauli, kurā mēs dzīvojam? Šķiet neiespējami, ka viss tas, ko es redzu, var būt manu apslēpto vēlmju izpausme.

Annamalajs Svami: Iedomājieties, ka cilvēkam vajag nokļūt uz vilcienu trijos naktī. Viņš dodas gulēt ar domu: “Man vajag pamosties vēl ātrāk lai paspētu uz vilcienu”.

Vēlāk, tai pat naktī, viņš redz sapni, kurā pamostas 2.30. Viņš atceras par braucienu ar vilcienu, ceļas no gultas, dodas uz staciju, iekāpj vilcienā un ieņem savu vietu. Pēc tam viņš domā: “Šodien no rīta esmu pamodies agri. Gribas gulēt. Jāiet pagulēt”. Viņš aizmieg savā vietā vagonā.

Nākošajā rītā viņš pamostas astoņos no rīta savā gultā un saprot, ka nav ticis uz vilcienu. Viss viņa ceļojums bija vienkārši sapnis, kas ir domas “Man vajag pamosties līdz trijiem naktī” provocēts.

Nomoda stāvoklis, ko jūs pieņemat par reālu – tas ir vienkārši sapnis, kas jums rādās pateicoties kādai slēptai vēlmei vai bailēm. Jūsu vāsanas brīnumainā kārtā uzdīgst un attīstās, radot jums visu šo sapņu pasauli nomodā. Skatieties uz to kā uz sapni. Skaidri izprotiet, ka tā ir tikai jūsu domu ekspansija. Nezaudējiet sava ES redzējumu, kas ir pamats šim patiesībai līdzīgam sapnim. Ja jūs pieturēsieties pie zināšanas “Es esmu ES”, jūs uzzināsiet, ka arī sapņi ir ES, un tie jūs nemaldinās.

Lasīt tālāk

Interesanti fakti par Maharši

Iegādājos D. Godmena grāmatu “Living by the words of Bhagawan“, kurā apkopotas Annamalaja Svami atmiņas par dzīvi Rāmanāšramā un papildinātas ar autora lieliskajiem komentāriem. Izdevumā iekļauti daži fakti, kuri nekur citur nebija lasīti un dzirdēti. Piemēram, viens cilvēks vārdā Perumals Svami tiesājās ar Maharši. Pateicoties Maharši sekotāja diplomāta liecībām un protekcijai, tiesa norisinājās turpat āšramā. Procedūras fragmenti:

Tiesnesis: Svami, kāds ir jūsu vārds?

Bhagavāns: Cilvēki sauc mani daudzos dažādos vārdos. Kurš no tiem jāuzskata par “manu”? (smiekli) (..)

Advokāts: Katru dienu daudz cilvēku nāk satikties ar jums. Kādēļ tie nāk?

Bhagavāns: Katram ir savs iemesls. Es nelieku viņiem nākt, iet prom vai palikt. (..)

Advokāts: Kas ir jūsu Guru?

Bhagavāns: Man nav ne Guru, ne mācekļu.

Advokāts: Vai var kaut ko sasniegt bez Guru?

Bhagavāns: Nudien, nevar.

Advokāts: Tad kas ir jūsu Guru?

Bhagavāns: Pats ES ir mans Guru. (..)

Advokāts: Cilvēki saka, ka jūs esat Dieva Subramanjas inkarnācija.

Bhagavāns: Viņš un visi dievi esmu tikai ES. (smiekli)

Lasīt tālāk

Annamalajs Svami – Vāsanas un to struktūra

Jautājums: Kad es sāku pildīt sadhanu, sākumā viss gāja gludi. Bija daudz miera un laimes un džnana, šķita, bija ļoti tuvu. Bet tagad nekāds miers gandrīz nav palicis, vieni vienīgi mentāli traucēkļi un šķēršļi.

Annamalajs Svami: Vienmēr, kad ceļā parādās šķēršļi, domā par tiem kā “ne par sevi”. Izstrādā tādu attieksmi: patiesais tu atrodies aiz jebkādām trauksmēm un šķēršļiem. Patībai nav šķēršļu. Ja atcerēsies, ka tu vienmēr esi ES, šķēršļiem nebūs nozīmes.

Viens no alvariem (vaišnavu svētajiem) reiz pamanīja, ka, ja nepildīsi nekādu garīgu praksi, neapzināsies nekādas mentālas problēmas. Viņš sacīja, ka tikai tad, kad sāc meditēt, sāc apzināties dažādos veidus, kādos prāts tev sagādā raizes. Tas ir ļoti pareizi. Bet nevajag uztraukties par jebkādiem šķēršļiem vai baidīties no tiem. Vajag vienkārši izturēties pret tiem kā “ne pret sevi”. Tie var izraisīt nepatikšanas tikai kad tu domā, ka tās ir tavas problēmas.

Traucējošās vāsanas var izskatīties kā milzīgs kalns, kas kavē tavu progresu. Nebīsties no tā izmēriem. Šis kalns ir veidots nevis no akmeņiem, bet no kampara. Ja tu aizdedzināsi to vienā galā ar atmaskojošās uzmanības uguni, tas viss nodegs pilnībā.

Atkāpties no šī problēmu kalna, atsakies atzīt tās par savām un tās izzudīs tavu acu priekšā.

Netiec savu domu un vāsanu maldināts. Tās vienmēr cenšas liek tev noticēt, ka tu esi reāla personība, ka pasaule ir reāla un visas tavas problēmas ir reālas. Necīnies ar tām – vienkārši nepievērs uzmanību. Nepieņem visu to maldīgo ideju vēstis, kas turpina pie tevis nākt. Stabilizējies pārliecībā, ka tu esi ES un, ka tev nekas nelīp klāt un nekas nespēj tevi ietekmēt. Tiklīdz tev parādīsies tāda pārliecība, tu atklāsi, ka automātiski pārstāsi pievērst uzmanību prāta paradumiem. Kad atsacīšanās no mentālās aktivitātes kļūs pastāvīga un patstāvīga, tev parādīsies ES pārdzīvojums.

Ja tu redzi, kā divi nepazīstami cilvēki strīdas tālumā, tu ne pārāk pievērs tam uzmanību, jo zini, ka viņu strīds tevi neskar. Izturies tāpat arī pret taa prāta saturu. Tā vietā, lai pildītu prātu ar domām, bet pēcāk organizētu starp tām kautiņus, nepievērs prātam uzmanību vispār. Mierīgi atpūties sajūtā “es esmu”, kas ir apziņa un izstrādā pret visām domām un visu uztveramo attieksmi kā “ne pret sevi”. Kad iemācīsies uzskatīt savu prātu par tālu svešinieku, tu nepievērsīsi uzmanību uz visiem tiem traucēkļiem, kuru viņš turpina izgudrot priekš tevis.

Mentālās problēmas barojas ar uzmanību, kuru tu tām velti. Jo vairāk tu par tām uztraucies, jo spēcīgākas tās kļūst. Ja tut tās ignorē, tās zaudē savu spēku un, beigu beigās, izzūd.

Jautājums: Jūs daudz runājat par vāsanām. Vai jūs nevarētu sīki pastāstīt man, kas tās ir un kā darbojas?

Annamalajs Svami: Vāsanas ir prāta paradumi. Tās ir kļūdainas identifikācijas un domu struktūras, kas atkārtojas un nāk prātā atkal un atkal. Tieši vāsanas pārtrauc ES pārdzīvojumu. Vāsanas paceļas, sagūsta tavu uzmanību un velk tevi ārpasaulē, bet ne Tevis paša virzienā. Tas notiek tik bieži un regulāri, ka prātam nekad nav izredžu nomierināties vai saprast savu patieso dabu.

Gaiļiem patīk rakt zemi. Tas ir viņu nepārvaramais paradums. Pat ja viņi stāv uz kailas klints, viņi vienalga cenšas skrāpēt zemi.

Vāsanas funkcionē tieši tādā pašā veidā. Tie ir domāšanas paradumi un shēmas, kas rodas atkal un atkal, pat ja tu to nevēlies. Lielākā daļa mūsu domu un ideju nav pareizas. Kad tās ikdienišķi rodas vāsanu izskatā, tie “pūderē mums smadzenes”, liekot uzskatīt, ka tās ir patiesas. Fundamentālās vāsanas, kā “es esmu ķermenis” vai “es esmu prāts” jau radās tik daudz reižu, ka mēs automātiski pieņemam tās par patiesību. Pat mūsu vēlme pārvarēt vāsanas – tā arī ir vāsana. Kad mēs domājam: “Man vajag meditēt” vai “Man jāpieliek pūles”, mēs vienkārši rīkojam cīņu starp divām dažādām vāsanām. Tikt vaļā no prāta pieradumiem var tikai atrodoties Apziņā un esot Apziņai. Esi tas, kas tu esi. Nepievērs uzmanību visām tām vāsanām, kas paceļas prātā un, tā vietā, fiksē savu uzmanību uz Patību.

***

No grāmatas “Living by the words of Bhagavan”.

Annamalajs Svami atmiņas par dzīvi Ramana Maharši tuvumā

Video ir intervijas fragments ar zemāk esošo atmiņu autoru (intervijai nav sakara ar tekstu), kuras apkopojis Deivids Godmens. Godmena komentāri izcelti slīpi un tie ir ļoti vērtīgi, sevišķi pašizpētes filozofiski-analītiskais izklāsts.

“Kad es ierados Tiruvannamalajā, man pateica, ka tur atrodas cits varenais svētais vārdā Šešadri Svami un, ka ir ļoti labvēlīgi saņemt tā daršanu pirms doties uz Šri Ramanāšramu – āšramu, kurā dzīvoja Ramana Maharši.

Šešadri Svami, gluži kā Ramana Maharši, atbrauca pie Arunačalas jaunībā un palika tur līdz dzīves beigām. Klīstot pa Tiruvannamalajas pilsētu, viņš parasti uzvedās tik ekscentirski, ka daudzi uzskatīja to par jukušu. Tomēr viņš atjaunoja savu reputāciju apkārtējo acīs, izmantodams pārsteidzošu daudzumu pārdabisku spēju, ar kurām viņš mēdza labprāt dižoties. Kaut dažas no viņa spējām tika izmantotas tradicionālā veidā, piemēram, dziedinot, viņš pats bija vairāk tendēts demonstrēt tās dīvainā un neparedzamā veidā. Piemēram, nododot svētību, viņš demolēja tirgoņu bodītes Tiruvannamalajas tirgū. Bodīšu īpašnieki atbalstīja tā destruktīvo uzvedību, jo no pieredzes zināja, ka zaudējumi būs atlīdzināti tuvākajās nedēļās vai nu ar milzīgu ienākumu palielināšanos vai ar sen aizmirstu parādu atgriešanos.

Kad 1896. gadā Ramana Maharši ieradās Tiruvannamalajā, Šešadri Svami bija viens no pirmajiem, kas atzina tā varenumu. Viņš centās norobežot Bhagavānu no liekiem uztraukumiem un dēvēja to par savu jaunāko brāli. Bhagavāns juta pret Šešadri Svami milzīgu cieņu. Pēc tam kad Annamalai Svai pastāstīja Bhagavānam par savu tikšanos ar Šešadri Svami (kurai veltītas vairākas atkāpes Annamalai Svami atmiņās), Bhagavāns pateica: “Šai pilsētā nav nevienas vietas, kur nebūtu pabijis Šešadri Svami, bet viņš nekad neiekļuva maijas (ilūzijas) slazdos.”

Lasīt tālāk