Nisargadatta Maharadžs – Var atpazīt nezināšanu, nevis Džnanu

Jautājums: Gadiem ejot jūsu mācība paliek nemainīga. Tajā, ko jūs mums sakāt, nav nekāda progresa.

Maharadžs: Slimnīcā slimnieks saņem ārstēšanos un izveseļojas. Ārstēšana ir rutīna, gandrīz bez izmaiņām, bet veselībā nav nekā vienmuļa. Mana mācība var būt vienveidīga, bet tās augļi mainās atkarībā no cilvēka.

J: Kas ir realizācija? Kāds ir realizētais cilvēks? Kā var atpazīt džnani?

M: Nepastāv nekādas džnani raksturīgās iezīmes. Atpazīt var tikai nezināšanu, nevis džnanu. Džnani neuzskata sevi par kaut ko īpašu. Visi, kas izsludina savu varenumu un unikalitāti nav džnani. Viņi jauc kādu neparastu notikumu ar realizāciju. Džnani nepiemīt tendence sevi pasludināt par džnani. Viņš uzskata sevi par perfekti normālu, uzticīgu savai patiesai dabai. Sevis pasludināšana par visvarenu, viszinošu dievību ir skaidra nezināšanas pazīme.

J: Vai džnani var nodot savu pieredzi citam? Vai džnanu viens cilvēks var nodot otram?

M: Jā, var. Džnani vārdiem piemīt spēks izklīdināt neziņu un tumsu prātā. Svarīgi ir nevis vārdi, bet spēks, kas aiz tiem stāv.

J: Kas tas par spēku?

M: Pārliecības spēks, kas balstās uz savas realizācijas, uz savu tiešo pieredzi.

J: Daži realizētie cilvēki saka, ka zināšanām jābūt vinnētām, bet ne vienkārši saņemtām. Cits var tikai mācīt, bet iemācīties vari tikai tu pats.

M: Tas viss ir ved pie viena un tā paša.

Lasīt tālāk

Nisargadatta Maharadžs – Uzskatīt, ka jūs kaut ko darāt, ir jūgs

Arunačala

Jautājums: Mēs kādu laiku dzīvojām Satja Sai Babas Āšramā. Kā arī pavadījām divus mēnešus Šri Ramanāšramā Tiruvannamalajā. Tagad mēs atgriežamies ASV.

Maharadžs: Vai Indija izraisīja kādas pārmaiņas jūsos?

J: Mēs jūtam, ka atstājām savu slogu. Šri Satja Sai Baba lika mums atstāt visu viņam un vienkārši dzīvot dienu no dienas pēc iespējas patiesāk. Viņš visu laiku mums teica: „Esiet labi, bet visu pārējo atstājiet man”.

M: Ko jūs darījāt Šri Ramanāšramā?

J: Mēs atkārtojām mantru, ko mums iedeva Guru. Kā arī mazliet meditējām. Turgandrīz nebija domu un studēšanas, mēs centāmies palikt klusumā. Mēs esam uz bhakti ceļa un drīzāk esam sekli filozofijas jomā. Mums nevajag daudz prātot, bet vienkārši uzticēties mūsu Guru un dzīvot savu dzīvi.

M: Lielākā daļa bhaktu uzticas savam Guru tikai kamēr ar viņiem viss ir kārtībā. Kad rodas grūtības, viņi jūtas pamesti un dodas cita Guru meklējumos.

J: Jā, mūs brīdināja par to. Mēs cenšamies pieņemt grūtības kopā ar priekiem. Sajūtai, ka „Viss ir Žēlsirdība” jābūt spēcīgai. Viens sadhu devās kājām uz austrumiem un sāka pūst stiprs pretvējš. Sadhu vienkārši apgriezās un aizgāja uz rietumiem. Mēs ceram dzīvot tāpat – pielāgoties apstākļiem, kurus sūta mums mūsu Guru.

M: Ir tikai dzīve. Nav neviena, kurš dzīvo dzīvi.

Lasīt tālāk

Nisargadatta Maharadžs – Nepastāvība liecina par nerealitāti

Jautājums: Mans draugs atbrauca no Vācijas, bet es piedzimu Anglijā franču ģimenē. Indijā esmu ilgāk par gadu, ceļoju no Āšrama uz Āšramu.

Maharadžs: Vai jūs veicat kādas garīgas prakses (sadhanas)?

J: Studēšana un meditācija.

M: Uz ko jūs meditējat?

J: Uz to, par ko lasu.

M: Labi.

J: Ko jūs darāt, ser?

M: Sēžu.

J: Un ko vēl?

M: Runāju.

J: Par ko jūs runājat?

M: Jums gribat lekciju? Labāk pajautājiet kaut ko, kas jūs patiešām skar, kas izraisa jūsos spēcīgas emocijas. Kamēr jūs neesat emocionāli iesaistīts, jūs varat strīdēties ar mani, bet starp mums nebūs patiesas sapratnes. Ja jūs pateiksiet: „Mani nekas neuztrauc, man nav problēmu” – tad viss ir kārtībā, mēs varam vienkārši paklusēt. Bet, ja jūs kaut kas uztrauc, ir jēga par to parunāt.

Vai es drīkstu pavaicāt? Kāds ir jūsu ceļojumu mērķis?

Lasīt tālāk

Nisargadatta Maharadžs – Varenākais Guru ir jūsu iekšējais ES

Jautājums: No visām pusēm es dzirdu, ka brīvība no vēlmēm un nosliecēm ir pirmais pašrealizācijas priekšnosacījums. Bet man šis noteikums nav izpildāms. Sevis nezināšana izraisa vēlmes, vēlmes padziļina nezināšanu. Apburtais loks!

Maharadžs: Nav nekādu nosacījumu, kas jāpilda. Nekam nevajag būt izdarītam, nekam nevajag būt atmestam. Vienkārši vērojiet un atceraties, ka viss, ko jūs uztverat, nav nedz jūsu, nedz jūs paši. Tas atrodas apziņas laukā, bet jūs neesat šis lauks un tā saturs, jūs neesat pat tas, kas šo lauku pārzin. Jūs paši iztēlojāties, ka jādara lietas, kas iesaista jūs pūliņu rezultātos – motivācija, vēlmes, neveiksmes sasniegumos, vilšanās sajūta – tas viss velk jūs atpakaļ. Vienkārši vērojiet to, kas notiek un atceraties, ka jūs esat ārpus tā.

J: Vai tas nozīmē, ka man jāatturas no jebkādām darbībām?

M: Jūs nevarēsiet! Kas notiek, tam jānotiek. Ja jūs piepeši apstāsieties, jūs salūzīsiet.

Lasīt tālāk

Nisargadatta Maharadžs – Patiesais Guru

Nisargadatta Maharadžs

Jautājums: Jūs kādreiz teicāt, ka jūsu realizācijas pamatā bija uzticība jūsu Guru. Viņš apliecināja jums, ka jau esat Absolūtā Realitāte un nekas vairāk nav jāmeklē. Jūs noticējāt viņam un palikāt pie tā – bez cīņas, bez tiekšanās. Lūk, mans jautājums: vai jūs būtu realizējies bez uzticības savam Guru? Beigu beigās, Jūs esat tas, kas esat, neatkarīgi no tā, tic tam jūsu prāts vai ne. Vai šaubas var būt šķērslis Guru vārdiem un vai tie spēj padarīt tos neiedarbīgus?

Maharadžs: Jūs pats to pateicāt: tie kļūs neiedarbīgi – uz laiku.

Jautājums: Un kas notikt ar enerģiju vai spēku Guru vārdos?

Maharadžs: Tas paliks latentā, neizpaustā stāvoklī. Bet pats jautājums balstās uz izpratnes trūkumu. Skolotājs, māceklis, mīlestība starp viņiem – tas ir viens fakts nevis vairāki neatkarīgi fakti. Katrs no tiem ir daļa no otra. Bez mīlestības un uzticības nebūtu ne Guru, ne mācekļa, ne saiknes starp tiem. Tas ir tāpat kā pagriezt elektrisko slēdzi lai iedegtu spuldzīti. Jūs iegūstat gaismu, jo spuldzīte, vads, slēdzis, transformators, elektropadeves kabeļi un elektrostacija veido vienu veselu. Ja viens no faktoriem iztrūks, gaismas nebūs. Jūs nedrīkstat dalīt nedalāmo. Vārdi nerada faktus, tie tos apraksta un izkropļo. Fakti vienmēr ir neverbāli.

Lasīt tālāk

Meistara noslēpums – Papadži saruna ar Madukaru

Maharši un Papadži

1994. gada aprīlī, Laknau, Indija

Kas jūs esat?

Papadži: Es esmu Tas.

Tas un šis vai tikai Tas?

Papadži: Ne tas un ne šis; Tas ir tas īstais Tas. Iedomājaties pirkstu, kas rāda uz mēnesi. Ja jūs visu laiku skataties uz pirkstu, jūs neredzat mēnesi. Ja jūs visu laiku skataties uz to, jūs neredzēsiet To. (smiekli)

Kāda ir jūsu mācības vai ne-mācības būtība?

Papadži: Es mācu par To, kas nevar būt sasniegts ne ar kādu mācību. Manu mācību nav iespējams iemācīt. Man nav mācības priekš Būtības, no kuras rodas visas mācības. Šai Būtībai nevajag nekādu mācību vai ne-mācību, jo tā ir ārpus visa. Tā ir no turines, no kurienes cēlušies visi vārdi.

No paša avota, no paša Esības avota.

Papadži: No paša Avota, no kurienes nāk viss, pat šī saruna.

Jūsu mācekļi runā par jums kā par „realizētu” būtni. Vai tā ir taisnība?

Papadži: Es pats tā nesaku, man nav šiltītes ar uzrakstu: „Apgaismotais”. Nē, es neredzu nekādu atšķirību starp jums un mani. Es nekad neesmu teicis, ka esmu realizētais.

Lasīt tālāk

Ramana Maharši – Klusums un satsangs (9. nodaļa)

Kaut Šri Ramana ar gatavību deva mutiskus padomus katram, kas vēlējās tos saņemt, tomēr nereti viņš teica, ka tā bezvārdu padomi ir krietni tiešāki un jaudīgāki. Šie bezvārdu padomi sastāvēja no garīgā spēka, kuru, šķita, izstaroja visa viņa figūra un tas bija tik varens, ka viņš uzskatīja to par vistiešāko un svarīgāko savas mācības aspektu. Detalizētu instrukciju par prāta kontroli vietā viņš bez spriedzes izplatīja bezvārdu Spēku, kas automātiski nomierināja prātus tiem, kas bija apkārt. Cilvēki, kas noskaņojās uz šo Spēku, liecina, ka pārdzīvoja to kā iekšējā miera un labklājības stāvokli, bet dažiem attīstītiem pielūdzējiem tas pat paātrināja tiešo Ātmana pārdzīvojumu.

Šai padomu došanas metodei Indijā ir sena tradīcija, tās visslavenākais pārstāvis bija Dakšinamurti, Šivas izpausme, kas ar savu bezvārdu stāvokļa spēku aizveda pie Ātmana pārdzīvojuma četrus izcilus mācekļus. Šri Ramana ar lielu atzinību vērtēja Dakšinamurti, kura vārds sastopams daudzos šīs nodaļas dialogos.

Spēku, ko izstaro Guru, var uztvert katrs, kā uzmanība fokusēta uz Ātmanu vai Guru formu, turklāt rezultāts nav atkarīgs no attāluma. Šo uzmanību sauc par satsangu, kas burtiski nozīmē „saikni ar Esību”. Šri Ramana no visas sirds atbalstīja šo praksi un bieži teica, ka tas ir visefektīvākais ceļš Ātmana tiešās pieredzes realizācijai. Tradicionāli satsangs ietver sevī mācekļa fizisku atrašanos Ātmanu realizējošā klātbūtnē, bet Šri Ramana deva tam krietni plašāku skaidrojumu. Maharši teica, ka vissvarīgākais satsanga elements ir savienošanās ar Guru domās un tāpēc satsangs noris ne tikai viņa klātbūtnē, bet arī jebkurā citā vietā un jebkurā laikā, lai arī kad mēs par viņu domātu. Zemāk citētie sanskrita dzejoļi vēsta par satsanga spēku. Šie dzejoļi nonāca pie Bhagavāna dažādos viņa dzīves periodos un izrādījās tik iespaidīgi, ka viņš pārtulkoja tos uz tamili un pievienoja Ulladu Narpadu Annubadham, vienam no viņa pašrocīgi uzrakstītajiem darbiem, kas attiecas uz Realitātes dabu.

Lasīt tālāk

Ramana Maharši – Guru (8. nodaļa)

Terminu “Guru” pārāk plaši izmanto, dēvējot tā visas personas, kas dod garīgu padomu. Tomēr Šri Ramanas vārdnīcā šim vārdam ir ievērojami šaurāks skaidrojums. Viņam patiesais Guru ir tas, kas apzinājās Ātmanu un spēj izmantot savu spēku lai palīdzētu citiem Paš-realizācijas kā galamērķa sasniegšanā.

Šri Ramana bieži teica, ka Dievs, Guru un Ātmans ir identiski: Guru ir Dievs cilvēka formā un, tai pašā brīdī, viņš mīt kā Ātmans katra pielūdzēja Sirdī. Par cik Guru atrodas gan iekšā, gan ārpusē, tā spēks darbojas abos virzienos. Ārējais Guru dod pamācības un ar savu spēku nodrošina pielūdzējam iespēju noturēt uzmanību uz Ātmanu; iekšējais Guru pievelk uzticīgā prātu pie tā avota, iegremdē to Ātmanā un neatgriezeniski iznīcina.

Viens no Šri Ramanas mācības pamatprincipiem ir tas, ka Guru nepieciešams gandrīz visiem, kas tiecas pastāvīgi apzināties Sevi, Ātmanu. Tādējādi, Guru katalītiskā loma garīgā attīstībā ir izšķiroša, ar retiem izņēmumiem – maldi attiecībā uz Ātmanu ir tik dziļi iesakņojušies, ka individuālie meklētāji nespēj izvairīties no tiem tikai ar saviem spēkiem.

Lasīt tālāk

Grāmata: Lao Dzi – Daodedzin, Dzenbudisma kanonu izlase “Ne vējš ne karogs”

“Ne vējs, ne karogs”.

„Ne vējš, ne karogs” sastādītājs un pēcvārda autors ir G. Pomercans, taču šī darba pamatā ir dzenbudisma kanonu izlase. Tas sastāv no koaniem (dzena mīklām). Kas tad ir dzens? Vācieši to dažkārt tulko kā „iegremdēšanās līdz bojāejas iespējai”, bet krieviem tā ir „iegrimšana apcerē”. Bet paši dzena sekotāji sacījuši, ka dzens ir atklāsme viņpus vārdiem un zīmēm, tā ir pieredze, kas nododama no sirds uz sirdi un ved uz apskaidrību. Nonākt pie dzena kultūras var tikai, klusām apcerot. Dzens ved pie pārdzīvojuma, kurā tiek atcelti visi pretstati: svētais un pasaulīgais, skaistais un neglītais, labais un ļaunais, dzīve un nāve. Dzenbudismu ietekmējis reliģiski filozofiskā uzskatu sistēma daoisms, kas radies Ķīnā kura dibinātājs ir Laodzi. Viņš šo uzskatu paudis grāmatā „Daodedzin”, taču šī reliģija patiesībā ir daudz vecāka, jo iekļauj seno ķīniešu mācību, kas nemaz nav Laodzi izdomātas.

Dzenbudisma kanonu izlase “Ne vējš ne karogs”, Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas šeit.

Laodzi “Daodedzin” var lejupielādēt bez maksas šeit.