Natans Džills – Skaidrība un Garīgā dzīve

Skaidrība

Līdz 25 gadiem es neinteresējos par garīgumu un viss, ko par to zināju, bija skolas reliģiskās izglītošanas stundās dzirdēts.
1985. gadā es pievienojos reliģiskai brālībai, kas sūtīja man ik mēnesi mācību materiālus par misticismu un “universālo likumu”.

Pēc dažiem gadiem tas kļuva garlaicīgi priekš manis un es ieinteresējos par mirušā indiešu skolotāja mācību, kas arī piedāvāja ikmēneša mācības un pat guru-māceklis attiecības – kaut arī viņš jau bija miris!

Pēc dažiem gadiem un vairākām garīgām tehnikām man tas sāka kļūt garlaicīgi, bet es uzdūros viena rietumu guru grāmatai. Tai grāmatā bija teikts, ka esmu jau atmodies un man nevajag atbrīvošanos. Šī patiesība tobrīd bija acīmredzama. Tomēr pēc tam (nākamajos gados un pēc vairākām grāmatām) viņš aizgāja tālāk un pasludināja sevi par pasaules skolotāju un piedāvāja guru-māceklis attiecības tiem, kas izrādīja interesi.

Tātad, es nevēlējos neko tādu, kaut turpmākos gados izlasīju vēl dažas viņa grāmatas, kā arī vienkārši katru grāmatu par garīgumu, kuru varēju dabūt. Bet nekas uz mani neiedarbojās tik spēcīgi kā minētā rietumu guru grāmata. Kaut kur dziļi sevī es zināju, ka esmu atmodināts un brīvs, taču aizvien vēl juku tajā visā, jo, šķiet, es biju parasts puisis ar visām parastu cilvēku problēmām.

Lasīt tālāk

Satsangs ar Papadži – Kas tu esi

Kas tu esi? Tu esi indietis, tāpēc dodu tev piecas minūtes. Pārējie var nodomāt, ka es izturos pret tevi labāk, jo esi indietis, bet viņi ir ārzemnieki. Lai domā. Dodu tev piecas minūtes lai atbildētu.

Piecas minūtes! Es ar šo jautājumu nodarbojos divarpus gadus.

Tev taisnība. Piecas minūtes ir pārāk daudz, bet tu taču esi ciemiņš. Un es cenšos apieties ar tevi labi. Paklau, cik tālu no šejienes līdz Kanpurai no kurienes tu esi ieradies?

Ap 90 kilometriem, aptuveni trīs stundas.

Trīs stundas. Un kāpēc tam ir nepieciešamas trīs stundas?

Dēļ attāluma.

Labi, labi. Tad kur atrodas „Es”, kas uzdod šo jautājumu? Un kur ir „Es” iekš „Kas es esmu?” Es devu tev piecas minūtes aiz pieklājības. Jo, ja nepastāv telpas un nav attāluma, tad atbildei vispār nebūs vajadzīgs laiks.

Lasīt tālāk

Satsangs ar Papadži – Brīvības sauciens

Ir upe, kuras viļņi ir domas. Tās straume nes mūs visus. Katrs ķerās šais domās un upe to aiznes.

Vienkārši atbrīvojiet prātā vietu priekš vienas vienīgas domas: „Gribu būt brīvs”. Šī doma ir sastopama ļoti reti – visi planētas iedzīvotāji peld lejup pa straumi. Viņi nedomā: „Gribu būt apgaismots tieši tagad”.

Es piesaucu šo domu par brīvību, kas peld pret straumi, pie avota. Tās dzimšana neprasa piepūli. Doma „Gribu būt brīvs” ir brīva pati par sevi un ved pie brīvības. Bet tā ir ļoti reta doma. Tikai sauja no sešiem miljardiem iedzīvotāju nonāk pie tās.

Skolotāj, es ar jums esmu jau četras dienas, bet joprojām neesmu apgaismots.

(Smejas) Kas to būtu domājis, tu taču esi tik attapīgs puisis.

Un ko lai es daru?

Es tev pateikšu to, ko pateica man mans skolotājs. Vienkārši paklusē. Runa nav par to lai nerunātu, tam vispār nav nekāda sakara ar jebkādu darbību. Vienkārši ļauj savam prātam paklusēt un viss.

Lasīt tālāk

Nisargadatta Maharadžs – Var atpazīt nezināšanu, nevis Džnanu

Jautājums: Gadiem ejot jūsu mācība paliek nemainīga. Tajā, ko jūs mums sakāt, nav nekāda progresa.

Maharadžs: Slimnīcā slimnieks saņem ārstēšanos un izveseļojas. Ārstēšana ir rutīna, gandrīz bez izmaiņām, bet veselībā nav nekā vienmuļa. Mana mācība var būt vienveidīga, bet tās augļi mainās atkarībā no cilvēka.

J: Kas ir realizācija? Kāds ir realizētais cilvēks? Kā var atpazīt džnani?

M: Nepastāv nekādas džnani raksturīgās iezīmes. Atpazīt var tikai nezināšanu, nevis džnanu. Džnani neuzskata sevi par kaut ko īpašu. Visi, kas izsludina savu varenumu un unikalitāti nav džnani. Viņi jauc kādu neparastu notikumu ar realizāciju. Džnani nepiemīt tendence sevi pasludināt par džnani. Viņš uzskata sevi par perfekti normālu, uzticīgu savai patiesai dabai. Sevis pasludināšana par visvarenu, viszinošu dievību ir skaidra nezināšanas pazīme.

J: Vai džnani var nodot savu pieredzi citam? Vai džnanu viens cilvēks var nodot otram?

M: Jā, var. Džnani vārdiem piemīt spēks izklīdināt neziņu un tumsu prātā. Svarīgi ir nevis vārdi, bet spēks, kas aiz tiem stāv.

J: Kas tas par spēku?

M: Pārliecības spēks, kas balstās uz savas realizācijas, uz savu tiešo pieredzi.

J: Daži realizētie cilvēki saka, ka zināšanām jābūt vinnētām, bet ne vienkārši saņemtām. Cits var tikai mācīt, bet iemācīties vari tikai tu pats.

M: Tas viss ir ved pie viena un tā paša.

Lasīt tālāk

Nisargadatta Maharadžs – Uzskatīt, ka jūs kaut ko darāt, ir jūgs

Arunačala

Jautājums: Mēs kādu laiku dzīvojām Satja Sai Babas Āšramā. Kā arī pavadījām divus mēnešus Šri Ramanāšramā Tiruvannamalajā. Tagad mēs atgriežamies ASV.

Maharadžs: Vai Indija izraisīja kādas pārmaiņas jūsos?

J: Mēs jūtam, ka atstājām savu slogu. Šri Satja Sai Baba lika mums atstāt visu viņam un vienkārši dzīvot dienu no dienas pēc iespējas patiesāk. Viņš visu laiku mums teica: „Esiet labi, bet visu pārējo atstājiet man”.

M: Ko jūs darījāt Šri Ramanāšramā?

J: Mēs atkārtojām mantru, ko mums iedeva Guru. Kā arī mazliet meditējām. Turgandrīz nebija domu un studēšanas, mēs centāmies palikt klusumā. Mēs esam uz bhakti ceļa un drīzāk esam sekli filozofijas jomā. Mums nevajag daudz prātot, bet vienkārši uzticēties mūsu Guru un dzīvot savu dzīvi.

M: Lielākā daļa bhaktu uzticas savam Guru tikai kamēr ar viņiem viss ir kārtībā. Kad rodas grūtības, viņi jūtas pamesti un dodas cita Guru meklējumos.

J: Jā, mūs brīdināja par to. Mēs cenšamies pieņemt grūtības kopā ar priekiem. Sajūtai, ka „Viss ir Žēlsirdība” jābūt spēcīgai. Viens sadhu devās kājām uz austrumiem un sāka pūst stiprs pretvējš. Sadhu vienkārši apgriezās un aizgāja uz rietumiem. Mēs ceram dzīvot tāpat – pielāgoties apstākļiem, kurus sūta mums mūsu Guru.

M: Ir tikai dzīve. Nav neviena, kurš dzīvo dzīvi.

Lasīt tālāk

Nisargadatta Maharadžs – Nepastāvība liecina par nerealitāti

Jautājums: Mans draugs atbrauca no Vācijas, bet es piedzimu Anglijā franču ģimenē. Indijā esmu ilgāk par gadu, ceļoju no Āšrama uz Āšramu.

Maharadžs: Vai jūs veicat kādas garīgas prakses (sadhanas)?

J: Studēšana un meditācija.

M: Uz ko jūs meditējat?

J: Uz to, par ko lasu.

M: Labi.

J: Ko jūs darāt, ser?

M: Sēžu.

J: Un ko vēl?

M: Runāju.

J: Par ko jūs runājat?

M: Jums gribat lekciju? Labāk pajautājiet kaut ko, kas jūs patiešām skar, kas izraisa jūsos spēcīgas emocijas. Kamēr jūs neesat emocionāli iesaistīts, jūs varat strīdēties ar mani, bet starp mums nebūs patiesas sapratnes. Ja jūs pateiksiet: „Mani nekas neuztrauc, man nav problēmu” – tad viss ir kārtībā, mēs varam vienkārši paklusēt. Bet, ja jūs kaut kas uztrauc, ir jēga par to parunāt.

Vai es drīkstu pavaicāt? Kāds ir jūsu ceļojumu mērķis?

Lasīt tālāk

Nisargadatta Maharadžs – Varenākais Guru ir jūsu iekšējais ES

Jautājums: No visām pusēm es dzirdu, ka brīvība no vēlmēm un nosliecēm ir pirmais pašrealizācijas priekšnosacījums. Bet man šis noteikums nav izpildāms. Sevis nezināšana izraisa vēlmes, vēlmes padziļina nezināšanu. Apburtais loks!

Maharadžs: Nav nekādu nosacījumu, kas jāpilda. Nekam nevajag būt izdarītam, nekam nevajag būt atmestam. Vienkārši vērojiet un atceraties, ka viss, ko jūs uztverat, nav nedz jūsu, nedz jūs paši. Tas atrodas apziņas laukā, bet jūs neesat šis lauks un tā saturs, jūs neesat pat tas, kas šo lauku pārzin. Jūs paši iztēlojāties, ka jādara lietas, kas iesaista jūs pūliņu rezultātos – motivācija, vēlmes, neveiksmes sasniegumos, vilšanās sajūta – tas viss velk jūs atpakaļ. Vienkārši vērojiet to, kas notiek un atceraties, ka jūs esat ārpus tā.

J: Vai tas nozīmē, ka man jāatturas no jebkādām darbībām?

M: Jūs nevarēsiet! Kas notiek, tam jānotiek. Ja jūs piepeši apstāsieties, jūs salūzīsiet.

Lasīt tālāk

Meistara noslēpums – Papadži saruna ar Madukaru

Maharši un Papadži

1994. gada aprīlī, Laknau, Indija

Kas jūs esat?

Papadži: Es esmu Tas.

Tas un šis vai tikai Tas?

Papadži: Ne tas un ne šis; Tas ir tas īstais Tas. Iedomājaties pirkstu, kas rāda uz mēnesi. Ja jūs visu laiku skataties uz pirkstu, jūs neredzat mēnesi. Ja jūs visu laiku skataties uz to, jūs neredzēsiet To. (smiekli)

Kāda ir jūsu mācības vai ne-mācības būtība?

Papadži: Es mācu par To, kas nevar būt sasniegts ne ar kādu mācību. Manu mācību nav iespējams iemācīt. Man nav mācības priekš Būtības, no kuras rodas visas mācības. Šai Būtībai nevajag nekādu mācību vai ne-mācību, jo tā ir ārpus visa. Tā ir no turines, no kurienes cēlušies visi vārdi.

No paša avota, no paša Esības avota.

Papadži: No paša Avota, no kurienes nāk viss, pat šī saruna.

Jūsu mācekļi runā par jums kā par „realizētu” būtni. Vai tā ir taisnība?

Papadži: Es pats tā nesaku, man nav šiltītes ar uzrakstu: „Apgaismotais”. Nē, es neredzu nekādu atšķirību starp jums un mani. Es nekad neesmu teicis, ka esmu realizētais.

Lasīt tālāk