Kārlis Rencs – Apgaismības mīts

Jautājums: Es apmeklēju daudzus skolotājus, kuriem skolotāja/mācekļa attiecības bija visbūtiskākais. Vai es kļuvu par koncepcijas upuri?

Kārlis Rencs: Koncepcija izzūd; viss izzūd, ieskaitot jebkādu dalījumu, jebkādu ideja par vērtību vai kvalitāti. Paliek vien tas, kas pastāv. Visu koncepciju izzušanā parādās miers. Tas iekļauj jebkādas idejas par skolotāju/mācekli izzušanu. Šī ideja ir fiktīva tāpat kā ticēšana tam, ka jūs dzīvojat. Ideja par skolotāju parādās tikai kad pastāv ideja par „es”.

Ja jums ir patiesa cieņa pret jūsu skolotājiem, jūs vienkārši ļausiet tiem izzust. Jūs atpazīsiet jūsu skolotāju kā to, kas jūs esat. Tai brīdī tur vairāk nebūs skolotāju un mācekļu. Ar tādu cieņu pret to, kas ir, jūs nesīsiet laimi visiem skolotājiem pasaulē.

Neviens skolotājs nav sacījis, „Uzceliet mani debesīs un uzceliet man baznīcu. Vņi visi teica, „Aizmirstiet mani pēc iespējas ātrāk pēc manas aiziešanas. Ja jūs vēlaties pagodināt mani, aizmirstiet mani”. Bet sekotāji, tā vietā lai klausītos viņu vārdos, dibināja reliģijas. Jēzus nekad nav teicis: „Dibini reliģiju.” Viņš sacīja: „Ļauj miroņiem apglabāt savus miroņus”.
J: Tās ir skolotāja bēres!

KR: Jo vairāk jūs atpazīstat to kā vienīgo realitāti, jo vairāk būs bēru. Viss, kas neesi tu, tiks apglabāts. Aizvien vairāk un vairāk parādību krīt mūžīgajā nenoteiktības kapā. Aizvien vairāk un vairāk ticību krīt, līdz kamēr jūs saprotat, ka viss, kam jūs ticat – vai jūtat nepieciešamību ticēt – nevarat būt Jūs Pats.

J: Bet skolotājs ļauj man to saprast!

KR: Jūs ticat, ka viņam ir burkāns, ko jūs esat kārojuši visu mūžu un, kad nobriedīsiet, viņš jums to pasniegs. Tiklīdz tas būs apēsts, jūs varat atpūsties, jūs tiksiet apgaismots. Tas viss ir fikcija. Pamošanās no individuālās uz kosmisko apziņu ir fikcija. Ja jūs domājat, „Jā, tagad es sasniedzu realitāti un tagad es esmu tas viss,” tā ir tīrā fikcija.

J: Bet ja apgaismība saistīta ar eksistenciālu šoku?

KR: Viss ir sapņa sastāvdaļa, ieskaitot to, kas tie šokēts. Tas, kas jūs esat, ir nemainīgs un tā visa neskarts. Tas ir tas, kas vienmēr bija.

(..)

J: Tas ir ļoti būtiski prekš personīgās dzīves.

KR: Jūs ticat noteiktai priekšrocībai, bet tāda nepastāv. Jūs cerat aizbēgt no sevis, bet tas nav iespējams. Jūs vēlaties atrast izeju, bet tāds ceļš nepastāv. Tam, kas šeit ir, nevajag izeju un tā netiks atrasta, jo tas, kas ir šeit, ir tagad un uz mūžiem. Tas ir bezgalīgs! Tu nevari iet uz to un tu nevari iet prom no tā.

J: Liekas, es sāku saprast.

KR: JŪS saprotat? Tad palūkojies uz SAVU sapratni! Paskaties, kad tas parādās, šis „MANS”!

J: Vai jūs ar to domājat, ka mans lēmums nav mans lēmums un mana vēlme nav mana vēlme?

KR: Vienkārši raugieties. Skataties, no kurienes vēlme nāk. Vai jūs vēlaties gribēt? Vai vēlme vienkārši paceļas no jums kā enerģija, kā zieds kas zied, bez iemesla vai nozīmes? Būtībā, vēlme nāk un iet pati no sevis.

(..)

J: Jā, lai piedzīvotu citu pieredzi, es meditēju.

KR: Meditācijas, piepūles un darbības – viss ir brīnišķīgi. Ramana sacīja: „Ikviens solis, ko spēru, veda mani pareizā virzienā”.

(..)

J: Vai tad tās ir ciešanas, ja kāds vēlas būt laimīgs?

KR: Protams! Arī tie, kas ir laimīgi, ir spiesti cīnīties par viņu laimi. Galu galā, jums vienmēr ir izredzes ciest neveiksmi, kas pati par sevi pārvērtīs laimi par nelaimi. Kamēr pastāv tas, kurš ir laimīgs, jābūt tam, kas ir nelaimīgs, abi konkrētas personas ietvaros. Kamēr ir kāds, kas brīvs no ciešanām, ir arī kāds, kas cieš.

Neviens nespēj izbēgt no šī loka. Vienīgā iespēja ir tā dēvētā dievišķā nejaušība, realizēšana, ka nav pastāvējis neviens, kas mitis laikā, ka nav laika, ka tas, kas jūs esat, ir tas, kas bijis pirms jebkādas idejas par telpu un laiku, pirms jebkādas idejas.

(..)

J: Bet vai es nevaru saprast ciešanu iemeslus? Vai es nevaru analizēt to vai būt tam par liecinieku un ieraudzīt, ka patiesībā ciešanu nav?

KR: Viss, ko jūs darāt ar ego rezultātiem, ir mēģinājums kontrolēt lietas. Vai jūs vēlaties pārciest ciešanas, nebūdami to skarti, vai gribat pilnībā tās izbaudīt, jebkāda tehnika, ko izmantojat, balstās centienos kontrolēt. Un tas neattiecas tikai uz ciešanām: jūs gribat kontrolēt visu eksistenci! Jūs vēlaties būt eksistences skarti tikai kamēr paši ļaujat tam notikt.

J: Mana pieredze rāda, ka ciešanu pieņemšana ir kā lūgšana vai kalpošana.

KR: Kamēr tu domā, ka tev ir izdevība no pieņemšanas, kalpošanas vai lūdzēja, kontroliera, „es” paliek dzīvs, un, kamēr tas ir dzīvs, viss ir ciešanas. „Es” rada atdalītības sāpes, kvēlu tieksmi uz to, kas tu jau esi – uz Absolūtu. Ideja, ka tev vajag kontrolēt kaut ko lai tas ir brīvs, ļauj nelielam, atdalītam „es” palikt.

Pat ja jūs padodaties, tas arī ir mēģinājums kontrolēt lietas. Tu gaidi no šīs „atdošanās”, ka tā visu ap tevi padarīs skaistu. Bet tas, par ko mēs te runājam, ir padošanās padošanās priekšā. Saproti, ka nav ko atdot kapitulējot, jo tev nekā nav.

(..)

J: Vai joprojām ir reizes kad jūs identificējieties ar domu vai sajūtu?

KR: Identificējies vai neidentificējies, man nav nekādas atšķirības. Abi parādās kā garāmslīdošas sajūtas. Identificēta apziņa un kosmiska apziņa – abas ir mani aspekti un reizē es pastāvu pirms abām, pirms jebkā, kas var būt aprakstīts, pirms visa, identificēta vai ne. Tas vienkārši ir.

(..)

J: Bet kālab esmu fiksēšanās uz „es” un ārējās pasaules notverts?

KR: Tas nav būtiski. Fiksēšanās nevar neko izdarīt ar to, kas tu esi. Personīgā apziņa, kas identificējas ar ķermeni, nav sliktāka pa kosmisko apziņu. Atšķirības kvalitātē nav. Tas, kas tu patiesībā esi, nedalās personīgajā un kosmiskajā skatījumā.

J: Es dotu priekšroku kosmiskajam skatījumam.

KR: Pat doma, ka ir kaut kas cits, izņemot jūs pašu, rada atdalītību. Visas tās saucamās Advaitas neduālisma mācības tikai informē jūs, ka pastāv tikai ES un nekas vairāk.

J: Varbūt, bet es to nepiedzīvoju.

KR: Jebkāda pieredze ir Sevis pieredze. Tikai „ES” zina sevi. Jebkāda personīgā pieredze ir tīra ES-pieredze. Ir tikai ES – tas, kas ir. Pat ja tas parādās kā pasaule, viss, kas parādās, ir ES, kas nevar būt jebkā patraucēts un vienmēr VIENS.

(..)

J: Es runāju par to, ko es daru. Es apsēžos un meditēju divdesmit minūtes.

KR: Tā nav meditācija. Tā ir ideja par sevis uzlabošanu ar kontroles palīdzību. Ar meditācijas palīdzību jūs cerat sasniegt harmoniju un sasniegt Paš-realizāciju. Paradoksāli, jūs cerat pievienot harmonijai kaut ko, kas jau ir pilnīgā harmonijā. Ideja par to, ka MAN vajag kaut ko harmonizēt, nāk no idejas par atdalītību, ideju par atrašanos ārpus un zināšanu labāk. Pašā šī mēģinājuma apakšā ir „es”, kas vēlas būt surogātdievs, kas vēlas uzlabot radīto. Ideālists ar mirdzošām acīm adresē savu verdiktu pasaulei: „Tas ir slikti; tas var būt labāk; tam ir jābūt uzlabotam – ar manu palīdzību”.

Katrs cilvēks ir šāds ideālists ar mirdzošām acīm, maziņš dievs, kas zina, kā patiesībā visam jānotiek. Šai ziņā, meditācija ir viena no tehnikām pasaules uzlabošanai. Kamēr „es” ideja pastāv, cilvēki var izvēlēties no daudzām reliģijām, ceļiem, praksēm un meditāciju tehnikām pasaules uzlabošanas veidu.

(..)

J: Bet vai procesa daļa nav noteiktu grāmatu lasīšana?

KR: Nedomājiet, ka kāda no lietām ir vērtīgāka par citām.

(..)

J: Klusums, ko es piedzīvoju meditācijas laikā, ir derīgs priekš manis. Vai jūs grasaties teikt, ka tas nav pareizi?

KR: Katrs solis ir pareizs, kamēr tas vērš jūs pie sevis. Tu nevari sevi zaudēt. Nav būtiski, kur tu ej, tu satiec vienīgi sevi. Tu vari meditēt tik daudz, cik vēlies, mitināties āšramā un tad to pamest, sekot skolotājam vai avataram, vai arī nesekot nekādiem likumiem. Tu vari spēlēt Dievu vai Velnu. Lai arī ko jūs darāt, tas nedz palīdz, nedz nepalīdz, tas viss ir lieliski.

(..)

J: Es nekad nespēju uziet atbildi, jo jautājuma zīme ir bezgalīga. Tas skan kā ciešanas priekš manis.

KR: Ciešanas parādās esībā, jo jūs domājat, „Ja es uziešu atbildi, ciešanas beigsies”. Patiesībā, jūs nekad neatradīsiet atbildi un, tādējādi, ciešanas nekad nebeigsies. Bet vai cietējs pastāv šeit un tagad, vai arī cietējs pastāv vienīgi tāpēc, ka tas cer, ka ciešanas nākotnē beigsies?

***

Karl Renz – The Myth of Enlightenment

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *