Mudži par vērotāju

J: Manā dzīvē ir bijuši daudzi pārdzīvojumi un dažkārt tie mani pārņem pilnībā un zūd iekšējais miers.

M: Jā, šāda šūpošanās būs kādu laiku, bet to visu redz Apjausma. Šī Apjausma ir daudz svarīgāka par šiem stāvokļiem, kas šūpojas. Stāvokļi nāk un iet, un, kamēr tur ir prāts, tas vēlas izvēlēties stāvokli, un arī šo izvēli novēro Apjausma. Paliec kā apjausma. Kad parādās doma, ka šis nav nekas slikts, bet arī nav nekas interesants, tad tas atkal nāk no prāta, jo tas ir Nekas un prātam tas nav interesants.

J: Jā, bet kad es esmu šajā Apjausmas stāvoklī, tad prāts vēl ir klātesošs ar visiem stāvokļiem, ar visu šūpošanos, bet es gribu, lai tas izzūd pavisam.

M: Nē, ļauj lai šūpošanās notiek. Tu paliec kā Apjausma, kā šūpošanās apjausma. Un kaut kas notiks – Tu pārtrauksi ievērot šo šūpošanos. Ja mēģināsi pārtraukt šūpošanos, tad prāts tikai pastiprināsies, jo prāts aug no pretestības. Ļauj visam notikt, neidentificējies ar to, paliec kā Apjausma. Tā visu uztver neitrāli bez aizraušanās.

J: Jā, bet prāts paliek tur, tas nekur neizzūd.

M: Tam nav nozīmes, vai tas paliek. Tas nav reāls. Tas paliek, jo kaut kas negrib, lai tas iet. Ir kaut kas, kas to aizrauj. Tas vēl joprojām ir nosacītā prāta sajaukums ar Apjausmu, kas caur maņām dodas iepirkumos.

J: Kā to apturēt ? Dažos aspektos tas turpinās, dažos to var novērot.

M: Pierodi apzināties Apjausmu. Paliec kā Apjausma.

J: Es novēroju dažādus emocionālos stāvokļus un tad caur apzināšanos palaižu pieķeršanos, bet man liekas, ka tas nebeigsies nekad.

M: Vispirms ir jāsaprot novērošanas mērķis. Jebkas, kas manifestējas jeb parādās, neesi Tu. Tas viss ir fenomens. Tu esi vide jeb ekrāns uz kura šis fenomens parādās. To īsti nesaprotot, Tu, kā indivīds, turpināsi visu novērot līdz nogursi. Nav iespējams visu novērot. Tam nav nekādas jēgas. Tā visu darot Tu tikai sapīsies, jo prāts izrādīs interesi par novērojamo un ievilks tajā. Viss, kas ir novērojams – neesi Tu. Kad tas kļūst pilnībā skaidrs, uzmanība atslābst un atgriežas Avotā. To ir svarīgi saprast.

J: Ir aspekti, kas aiziet, bet ir aspekti, kas vēl saista.

M: Jā, tāpēc, ka mēs vēl joprojām tiem pievēršam uzmanību. Virzi uzmanīnu uz Sevi, Avotu jeb tukšumu. Tas ir vistiešākais ceļš. Tad vairs nebūs nozīmes vai šie fenomeni turpina parādīties vai nē. Turpini atpazīt avotu kā Sevi un paliec tajā. Tad fenomenu magnētiskais spēks būs zudis, jo mūsu interese un uzmanība tos vairs nebaros.

J: Jā, bet tad man sev jātkarto, ka es esmu dzīve un tukšums, turot tur visu laiku uzmanību.

M: Nē, tas ir mentāls vingrinājums – stāstīt sev, kas Tu neesi tas, ka Tu esi tukšums.

J: Bet kā tad būt ?

M: Tas ir muļķīgs jautājums – kā būt. Nav tādas instrukcijas. Turot uzmanību Sevī, nav svarīgi, kas parādās vai pazūd. Visas domas, emocijas, sajūtas, jebkurš fenomens ir pārejošs. Tam ir jābūt skaidram. Tas paņem laiku, lai to apjēgtu, bet, kad tas ir ieraudzīts, sapratne ir tūlītēja.

J: Prāta līmenī ir skaidrs.

M: Prāts to saka, tā ir tikai prāta atruna, lai aizmiglotu redzējumu. Ja ir skaidrs, tad ir skaidrs. Kāpēc veidot atdalītību par prāta līmeni ?

J: Tāpēc, ka es to nejūtu, tas nenotiek. Es negribu specefektus.

M: Dažkārt mēs piešķiram pārāk lielu uzmanību tam, kā mēs jūtamies, un beigās prāts izmantos mūsu sajūtas pret mums. Nemeklējiet nekādu atbalstu, prāts nevar jums palīdzēt. Prāts grib piedalīties, bet tikai lai padarītu jūs vēl vairāk apjukušu. Tiklīdz jūs dodaties atpazīt Patiesību un izgaismot prāta kļūdīgos apsvērumus, prāts sāk mest akmeņus krūmos, lai novērstu jūsu uzmanību. Tāpēc Jums ir jābūt stipriem, apņēmīgiem savos nolūkos. Prāts apēd gļēvuļus.

J: Es neesmu gļēvulis, es pat gribu, lai tas notiek.

M: Nav nekā kam notikt. Kad palaid visu vaļā un ļauj visam notikt, paliekot Sevī, Tu apstiprināsi, ka nekas nenotiek. Kas to saprot ? Paldies. (Smejas)

J: Kas nosaka, palaist vai nepalaist ?

M: Esības intelekts to nosaka.

J: Intelekts taču ir prāts.

M: Nē, tas ir daudz rafinētāks… Augstākais prāts. Tas ir prāts, kas ir harmonijā ar sirdi, kas kalpo Patiesībai.

J: Vai tā ir tā Apjausma?

M: Tā ir gudrība, tas ir dharmiskais Es.

J: Vai stingrais nolūks palīdz?

M: Jā, ja tas nekļūst par apsēstību. Dažkārt nolūks var noslīdēt prāta virzienā. Saprotiem, ka es nevaru jums dod fiksētas atbildes. Es tikai dejoju ar jūsu esību un ļauju jums sajust, kā tas ir. Es negribu, lai jūs dzīvojiet kā zombiji, es gribu, lai Jūs atklājiet savu intuitīvo potenciālu, lai jebkurā situācijā jūsu gudrība ir dziļa un dzīva. Tā nav “how to do” grāmata, tā nav Esības instrukcija, tas ir brīvā gara ceļš.

J: Tas nozīmē, ka ir mums nolūks vai nav, tam nav nozīmes, jo tā ir Dieva griba ?

M: Ja ir jums nolūks, ļaujiet tam būt. Ja jūs dzīvojiet pēc Dieva gribas, jūs esat padošanās stāvoklī, jums nav intereses nolūkā, jūs esat kā plūstošs ūdens.

J: Vai tā var būt savienošanās ar visu ?

M: Jūs jau esat vienotība, bet prāts to neatzīst. Jums liekas, ka prātam tas ir jāatzīst, jo mēs tam piešķiram tik lielu nozīmi.

***

no Mudži Satsanga Maskavā [03.07.2011]

3 thoughts on “Mudži par vērotāju

  1. Modži viens no maniem favorītiem. Intereses pēc pieliku linku uz joga vasišta, paklausies.

  2. Protams, ka zinu, par ko ir runa. Kad tulkoju tekstus, gribēju tikt klāt arī Vāsišthai, bet netiku, pēc tam viss process vispār noplaka.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *