No Bankeja runām

Kāds mūks sacīja:
-Ik dienas Jūs atkārtojat vienu un to pašu. Jums derētu nomainīt tēmu, jo Jūsu klausītāji labāk uztvers Jūsu vārdus, ja Jūs pastāstīsiet tiem dažus nostāstus par pagātnes varenajiem dzena meistariem.

-Iespējams, es varētu atminēties pāris anekdotes lai atstāstītu tās jums. Bet tas būtu pielīdzināms cienāšanai ar indi. Es nevēlos to darīt.
Kad es jūs mācu, es nekad necitēju Budas vārdus vai dzena patriarhu izteicienus. Es tikai norādu jums tieši uz jūsu problēmu atrisināšanas ceļu un tas ir pats galvenais. Šim nolūkam nav nepieciešams atkārtot kāda vārdus. Tāpēc jūs nedzirdēsiet no manis “Budas Dharmas” vai “Dzena Dharmas” skaidrojumus. Man nav obligāti par to jārunā, ja šeit un tagad es varu likt jums saprast visu, norādot tieši uz atbrīvošanās ceļu. Man nav iemeslu sludināt jums “budismu” vai “dzenu”.
Neraugoties uz to, ka jūs visi, izpaudušies šai pasaulē, jau bijāt neatmodinātas budas apziņas apveltīti, pieķeršanās savam vēlmēm liek jums tiekties uz to, lai viss atrisinās kā gribas jums. Jūs zaudējat savu mieru, dusmojaties, kļūstiet aizkaitināmi un agresīvi un pēcāk domājat: “Es nemaz nebiju zaudējis savaldību. Šis cilvēks manī neklausījās. Tas ir viņš, kas, izrādoties tik ļoti nesaprātīgs, lika man sadusmoties”. Tā jūs pārvēršat savu nenovērtējamo budas apziņu mūžīgi karojošā dēmonā-asūrā. Ja jūs vēršat visu savu uzmanību uz kādu bezjēdzīgu mantiņu un ielencat to ar traku domu virpuli, tad, beigu beigās, jūs varat tomēr varat panākt savu, bet, pēc tam, jūs jau nesaprotat savos maldos, cik bezjēdzīgi ir iesaistīt sevi šai apļošanā. Un, par cik maldi ir iemesls pārdzimšanai dzīvnieka izskatā, jūs, pametot savu dzīvībai svarīgo budas apziņu, jau pārtopat par visīstāko dzīvnieku.


Jūs visi šeit esat saprotoši cilvēki. Tikai jūsu budas apziņas nezināšana liek jums nepārtraukti pārvērsties te izsalkušā garā, te dēmonā-asūrā vai dzīvniekā. Jūs vēršat budas apziņu vienā vai otrā un tad par to arī pārtopat. Un, ja jūs kļūstiet par dzīvnieku, tad jūs nesapratīsiet patiesības vārdus, kas tiks jums veltīti. Pieņemsim, ka jūs tos tomēr sapratīsiet, bet, ja reiz jūs neesat pieturējušies pie patiesības pat tad, kad dzīvojāt cilvēciskā izskatā, tad diez vai jums pietiks izpratnes pieturēties pie patiesības dzīvnieka izskatā. Šādā veidā jūs ceļojat no vienas elles uz otru vai pavadat neskaitāmu daudzumu dzīvju izsalkušā gara vai dzīvnieka tēlā. Mūžīgi pārdzimstot un izjūtot neiedomājamas ciešanas, jūs ejat cauri neskaitāmām dzīvēm pilnīgā tumsā un jums nav ne mazākās iespējas tikt vaļā no jūs apgrūtinošās nelāgās karmas nastas. Tas var notikt ar ikvienu, kas ļaus kādas domas dēļ budas apziņai no viņa aizslīdēt. Tātad, kā jūs redzat, tas viss ir ļoti nopietni.

Jums jāsaprot, ka nevajag pārvērst budas apziņu par kaut ko citu. Kā jau es teicu pirmīt, neviens no jums nav neapgaismots. Jūs esat neatmodināto budas apziņu kopiena. Un, ja kāds no jums nodomāja: “O nē, tikai ne es. Es neesmu apgaismots”, tad lai viņš iznāk priekša un atbild man: “Kas padara cilvēku par apgaismotu?”

Patiesībā nav neapgaismotu cilvēku. Tomēr, kad, pēc šī sprediķa beigām, jūs piecelsieties no savām vietām un dosieties prom no zāles, jūs varat uzgrūsties kādam, kas iet priekšā vai arī kāds var uzskriet jums no aizmugures un pagrūst. Kad jūs atgriezīsieties mājās, kāds no mājiniekiem var pateikt vai izdarīt kaut ko, kas jums nepatiks. Ja jūs pieķersieties tam, jūs sāksiet uztraukties un izvērst visus savus dzeloņus uz āru, dēļ jūsu pieķeršanās pret sevi jūs ieslīgsiet ilūzijā, bet jūsu budas apziņa pārvērtīsies par dēmonu-asūru. Kamēr jūs nemainat jūsu budas apziņu un dzīvojat Nedzimušajā kā ir, jūs neesat neapgaismots un neesat ilūziju aptumšots. Kad jūs pārvēršat budas apziņu par kaut ko citu, jūs kļūstat tumsonīgs, ilūziju apvīts cilvēks. Visas ilūzijas rodas dēļ tā. Ja jūs esat aizkaitināms, ja jūs apmierināt savu ego, tad tādējādi jūs pievēršat savu budas apziņu dēmonā-asūrā, nokļūstot sevis paša radītā iluzorajā eksistencē.

Tātad, lai arī kas notiktu, atstājiet visu kā ir. Neuztraucieties par to. Palieciet kā ir savā budas apziņā, nepievēršot uzmanību nekam citam. Ja jūs sekosiet manam padomam, ilūzijas jūs neapžilbinās un jūs visu laiku atradīsieties nedzimušā apziņā. Jūs esat dzīvs, elpojošs, stingri uz savām kājām stāvošs Buda. Vai jūs neredzat? Tieši jūsu rokās ir nenovērtējams dārgums.

(..)

Tiekoties ar jums, es atkal un atkal atkārtoju vienu un to pašu. Bet tiem no jums, kas jau dzirdēja to, nevajadzētu zaudēt pacietību. Jo biežāk jūs to dzirdēsiet, jo ciešāk stabilizēsieties tajā, ko es saku. Katru dienu šurp nāk jauni cilvēki, kas vēl nav dzirdējuši manas runas. Šodien daudzi no šeit sanākušiem uzzinās par Nedzimušo pirmo reizi. Viņu glābšanas labad man jāizstāsta visu no sākta gala. Lūk, kāpēc es no dienas dienā atkārtoju visu atkal un atkal. Mani pastāvīgie klausītāji vēl vairāk stabilizēsies manā mācībā, bet no jauna pienākušie nejutīs, ka viņi kaut ko palaida garām. Tāpēc kattreiz es sāku no jauna, no pašiem pamatiem, rūpīgi un pamatīgi skaidrojot jums savu mācību, un daru to tālab, lai saprastu ikviens.

(..)

Visu jūsu ilūziju saknē ir egoisms. Kad jūs nebalstat savu “es”, nav nekādu ilūziju. Ja cilvēki, kas sēž jums blakus, sāks strīdēties, jūs viegli varat noteikt, kam ir taisnība un kam – ne, jo jūs neesat iesaistīti šai strīdā. Jūs esiet vērotājs un tāpēc saglabājat mieru. Un, kas tad notiek, ja jūs piedalaties strīdā? Tad jūs nostāsieties savā pusē un pretosieties citam cilvēkam. Bet, cīnoties viens ar otru, jūs pārvēršat budas apziņu karojošo dēmonu-asūru apziņā.

Budas apziņai piemīt visizgaismojoša gudrība, tāpēc tas, ko jūs darījāt iepriekš, nespēj tajā neastpoguļoties. Bet, ja jūs pieķeraties šiem tēliem, kad tie atspoguļojas, tad jūs, paši to nezinot, radāt ilūzijas. Domas jau neeksistē tur, kur atspoguļojas tēli; tās ir jūsu iepriekšējās pieredzes radītas un rodas tad, kad tas, ko jūs redzējāt un dzirdējāt pagātnē, atspoguļojas budas apziņā. Sākotnēji domām nepiemīt patiesa būtba. Tāpēc, ja tās atspoguļojas [budas apziņā], labāk vienkārši ļaut tā atspoguļoties un ļaut tām rasties, ja tās rodas. Nedomājiet par to, lai tās apturētu. Ja tās nerodas, ļajiet tām nerasties. Neveltiet tām uzmanību. Lieciet tās mierā. Tad ilūzija neradīsies. Un, par cik nav nekādas ilūzijas kad jūs nepievēršat uzmanību tēliem atspulgā, tad, neraugoties uz to, ka tēli var atspoguļoties apziņā, tas ir tāpat kā šie tēli neatspoguļotos. Tad var rasties tūkstošiem domu, bet tās neradīs nemieru un jums nenāksies attīrīt savu apziņu no domām – nav nevienas domas no kuras jātiek vaļā.

***

No grāmatas: “The Unborn. Life and teaching of Zen Master Bankei. 1622-1693”.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *