Annamalajs Svami – Par pasauli, ideju “viss ir viens” un transa stāvokļiem

Jautājums: Kāda veidā prāts projicē manā priekšā pasauli, ko redzu?

Annamalajs Svami: Viss, ko mēs redzam nomoda stāvoklī, ir sapnis. Šie sapņi ir domu radītas izpausmes. Sliktas domas rada sliktus sapņus, labas domas – labus sapņus, bet, ja jums pavisam nav domu, tad arī sapņu nav. Taču, pat ja jūs patiešām sapņojat, tad jums jāsaprot, ka jūsu sapnis arī ir ES. Jums nevajag apspiest domas vai būt absolūti bezjēdzīgā stāvoklī, lai atrastos iekš ES. Ja jūs zināt, ka pat jūsu sapņi nomoda laikā un miegā arī ir ES, tad gan domas, gan sapņi, ko tie veicina, var turpināties. Tie vairs nebūs problēma. Jebkurā gadījumā vienmēr esiet jūs Pats. Šajā stāvoklī jūs atklāsiet: viss, kas jums rādās, ir vienkārši sapnis.

Jautājums: Es vēlos pateikt sekojošo: kā domas un vēlmes rada to pasauli, kurā mēs dzīvojam? Šķiet neiespējami, ka viss tas, ko es redzu, var būt manu apslēpto vēlmju izpausme.

Annamalajs Svami: Iedomājieties, ka cilvēkam vajag nokļūt uz vilcienu trijos naktī. Viņš dodas gulēt ar domu: “Man vajag pamosties vēl ātrāk lai paspētu uz vilcienu”.

Vēlāk, tai pat naktī, viņš redz sapni, kurā pamostas 2.30. Viņš atceras par braucienu ar vilcienu, ceļas no gultas, dodas uz staciju, iekāpj vilcienā un ieņem savu vietu. Pēc tam viņš domā: “Šodien no rīta esmu pamodies agri. Gribas gulēt. Jāiet pagulēt”. Viņš aizmieg savā vietā vagonā.

Nākošajā rītā viņš pamostas astoņos no rīta savā gultā un saprot, ka nav ticis uz vilcienu. Viss viņa ceļojums bija vienkārši sapnis, kas ir domas “Man vajag pamosties līdz trijiem naktī” provocēts.

Nomoda stāvoklis, ko jūs pieņemat par reālu – tas ir vienkārši sapnis, kas jums rādās pateicoties kādai slēptai vēlmei vai bailēm. Jūsu vāsanas brīnumainā kārtā uzdīgst un attīstās, radot jums visu šo sapņu pasauli nomodā. Skatieties uz to kā uz sapni. Skaidri izprotiet, ka tā ir tikai jūsu domu ekspansija. Nezaudējiet sava ES redzējumu, kas ir pamats šim patiesībai līdzīgam sapnim. Ja jūs pieturēsieties pie zināšanas “Es esmu ES”, jūs uzzināsiet, ka arī sapņi ir ES, un tie jūs nemaldinās.

Jautājums: Iespējams, patiesība ir tas, ka “viss ir viens”, taču pasaulē nav iespējams attiekties pret visu vienādi. Ikdienas dzīvē tomēr nākas atšķirt un dalīt.

Annamalajs Svami: Reiz es pastaigājos netālu no Housing Board Buildings (valsts dzīvokļi, kas uzcelti 70-tajos gados trīssimt metru attālumā no Annamalaja Svami āšrama). Pie ēkas bija notekūdeņu grāvis. Kaut arī es atrados no tās ievērojamā attālumā, es varēju just smirdoņu, ko izplatīja netīrumi. Es turējos no turienes pa gabalu, jo negribēju apvemties no šī smārda.

Līdzīgos apstākļos jūs nemetaties grāvī iekšā ar vārdiem: “Viss ir viens. Viss ir ES”. Zināšana, ka “viss ir ES” var būt, bet tas nenozīmē, ka vajag sevi nostādīt bīstamās vai kaitīgās situācijās.

Kad kļūsti vienots ar ES, varens spēks aprij tevi un vada tavu dzīvi. Tas rūpējas par tavu ķermeni, novieto tevi vajadzīgā vietā vajadzīgā laikā, liek teikt vajadzīgās lietas cilvēkiem, kurus tu satiec. Šis spēks tik ļoti tevi pārņem, ka tev vairs nav spējas lemt vai atšķirt. Ego, kas domā: “man vajag darīt to” vai “darīt to nav vēlams” – vairs nepastāv. ES vienkārši piepilda tevi ar dzīvi un mudina darīt visu to, ko vajag darīt.

Ja tu neesi tai stāvoklī, tad ir prātīgi izmantot savu spēju atšķirt. Tu vari izvēlēties: sēdēt ziedu dārzā un baudīt ziedu aromātu vai iet uz notekūdeņu grāvi, kuru es minēju, un izraisīt vemšanu, ieelpojot smaku.
Tādēļ, kamēr jums aizvien vēl ir ego un atšķiršanas enerģija, kas tam piemīt, izmantojiet to, lai ieelpotu aromātu, kas jūtams apskaidrotas būtnes klātbūtnē. Ja pavadi savu laiku džnani tiešā tuvumā, šī pasaule un miers piepildīs tevi tiktāl, ka uziesi pats sevi miera stāvoklī. Un, ja tu izvēlēsies tā vietā pavadīt laiku ar cilvēkiem, kuru prāts ir nemierīgs, to mentālā enerģija un vibrācija sāks iekļūt tevī.

Es jums pastāvīgi saku: “Jūs esat ES. Viss ir ES”. Ja tas nav jūsu pārdzīvojums, izlikties, ka “viss ir viens” nevajag – tas var novest pie nepatikšanām. Advaita spēj būt galējs pārdzīvojums, bet tas nav kaut kas tāds, ko prāts, kas aizvien vēl redz atšķirības, var praktizēt.

Elektrība ir derīga enerģijas forma, bet tā ir poteciāli bīstama. Izmantojiet to apdomīgi. Nebāziet pirkstu rozetē, domājot, ka “viss ir viens”. Lai apzinātos ES, jums jābūt labā darba stāvoklī. ES apzināšanās ir vienīgā derīgā un vērtīgā darbība šai dzīvē, tāpēc uzturiet savu ķermeni labā stāvoklī, kamēr mērķis nav sasniegts. Pēc tam ES pats par visu parūpēsies, jums nevajadzēs ne par ko uztraukties.

Patiesībā, jūs nemaz nespēsiet, jo prāts, kas iepriekš vadīja nemiera, izvēles un atšķiršanas procesu, vairs neeksistēs. Šai stāvoklī jums tas nebūs vajadzīgs un jūs pēc tā neilgosieties.

Jautājums: Kā jāuzvedas kad atrodies džnani klātbūtnē?
Annamalajs Svami: Vienkārši saglabājiet mieru. Kontaktējiet ar klusumu ES iekšienē. Tas ir veids kā kontaktēties ar Guru un tā ir labākā pozīcija kad esiet viņa klātbūtnē.

Uz tikšanos ar Annamalaju Svami ieradās ārzemniece. Nogūlusies viņa priekšā, viņa, šķiet, zaudēja notiekošā apziņu un palika guļot uz grīdas vismaz desmit minūtes. Viņa ieslīga tādā stāvoklī Annamalaja Svami klātbūtnē jau iepriekš. Kādu brīdi vērojis to, viņš iesaucās:

Annamalajs Svami: Tev nav jāieslīgst laijā (transam līdzīgā stāvoklī), kā tu to tagad dari! Tev tas kļūst par paradumu. Tas var sniegt tev sava veida laicīgas laimes sajūtu, bet tā nav tā laime, kas palīdz tev garīgi. Tas ir tas pats, kas sapnis. Pat pasaulīgas darbības ir labākas par šo laiju. Atmet šo pieradumu!

(Vēršoties pie klātesošiem): Reizēm cilvēki, kas atradās Bhagavāna priekšā, ieslīga līdzīgos stāvokļos. Viņš nekad neatbalstīja pat tos, kas, šķita, atradās dziļā meditācijā.

Atceros gadījumu, kad Bhagavāns pamanīja cilvēku, kas sēdēja hallē nekustīgi vismaz stundu, visticamāk, dziļā meditācijā. Bhagavāns vērsās pie Kundžu Svami un citiem klātesošajiem: “Uzkliedziet, sakratiet viņu un, kad pamodīsies, aizvediet to uz giripradakšanu! Tas nav labāk par miegu. Tāds stāvoklis viņam kaitē. Tā sēžot, viņš zaudē laiku”.

Bhagavāns brīdināja mūs par šiem stāvokļiem un bieži minēja stāstus par sadhu, kas ieslīga šai stāvoklī uz gadiem. Viens no visbiežāk stāstītajiem atgadījumiem bija stāsts par sadhu, kas palūdza savam māceklim pasniegt tam ūdens glāzi. Kamēr viņš gaidīja tā atgriešanos, ieslīga dziļā laijā, stāvoklī, kas noturējās ilgus gadus. Viņš atradās tai stāvoklī tik ilgi, ka māceklis jau nomira, upe mainīja gultni un dažādi valdnieki nomainīja viens otru. Kad viņš atvēra acis, tā pirmie vārdi bija: “Kur ir mana ūdens glāze?” Pirms viņš ieslīga laijā, prātā dominēja šī doma un, pēc gadu desmitiem, doma aizvien vēl atradās turpat. Bhagavāns tā komentēja šo stāstu: “Šie stāvokļi ir bezjēdzīgi. Tas nav samadhi”.

Sieviete, kas atradās laijā, pajautāja: Lai arī kad es sāktu meditēt, es drīzumā ieslīgstu šai stāvokļos. Kā es varu novērst šos laijas stāvokļus, kā es varu neļaut tiem mani pārņemt?

Annamalajs Svami: Turpini praktizēt pašizpēti. Tas ir veids kā izvairīties no laijas. Prātam parasti ir divi pieradumi: vai arī tas ir pārņemts ar daudzām domām un iesaistīts darbībās, vai arī atgriežas miegā. Bet dažiem cilvēkiem pastāv arī trešā iespēja: ieslīgt laijas stāvoklī. Tev nav jāatbalsta šādu lietu kārtību, jo, tiklīdz tas kļūs par paradumu, tas pārvērtīsies par pieķeršanos. Šai stāvoklī ir patīkami atrasties, bet, ja tu tajā ieiesi ļoti dziļi, kļūs ļoti grūti no tā iznākt.

Tu zini, ko atgādina šis stāvoklis, jo esi tajā bijusi daudz reižu. Tiklīdz tu jutīsi pirmos transa simptomus, celies un sāc iet. Nepaliec sēdošā vai gulošā stāvoklī. Staigā vai veic kādu darbu un, vissvarīgākais – turpini pašizpētes praksi. Ja tu pastāvīgi praktizē pašizpēti, tu nekad neieslīgsi laijā.
Šo paradumu var uzveikt. Tev vienkārši vajag būt uzmanīgai un nodarboties ar pašizpēti.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *