Ēnas

Dzenbudisma pirmā patriarha Bodhidharmas māceklis sacīja par dzenu:

“Ēna seko cilvēkam, bet skaņa rada atbalsi. Novārdzinot savu ķermeni dzenoties pakaļ ēnai, cilvēks nezina, ka ēna ir ķermeņa radīta. Tāpat viņš nezina, ka atbalsi nevar apslāpēt ar balss pacelšanu, jo tieši balss to arī rada. Līdzīgi, to, kas, tiecoties uz nirvānu, apslāpē vēlmes un kaislības, var salīdzināt ar cilvēku, kas dzenas pakaļ savai ēnai, bet to, kas tiecas uz budas pilnību, uzskatot, ka tā nav atkarīga no dzīvo būtņu dabas, ar to, kas klusē, bet tomēr vēlas sadzirdēt atbalsi, ko rada viņa paša balss. Tāpēc gan apgaismotais, gan tumsoņa nāk vienu ceļu: viedais necik neatšķiras no nejēgas. Mēs piešķiram nosaukumus tam, kam nav nosaukumu, tomēr mēs balstam savus spriedelējumus uz šiem nosaukumiem. Mēs radām teorijas tur, kur tām nav vietas, un mūsu radītās teorijas izraisa strīdus un domstarpības. Viss tas ir rēgs, tiem nepiemīt reāla daba. Kurš var pateikt, kur ir patiesība? Viņi visi ir tukši un neauglīgi: kurš zina, kas pastāv un kas nepastāv? Tādējādi, nākas atzīt, ka mūsu sasniegums patiesībā nav sasniegums, bet zaudējums nav zaudējums”.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *