Nisargadatta Maharadžs – Patiesais Guru

Nisargadatta Maharadžs

Jautājums: Jūs kādreiz teicāt, ka jūsu realizācijas pamatā bija uzticība jūsu Guru. Viņš apliecināja jums, ka jau esat Absolūtā Realitāte un nekas vairāk nav jāmeklē. Jūs noticējāt viņam un palikāt pie tā – bez cīņas, bez tiekšanās. Lūk, mans jautājums: vai jūs būtu realizējies bez uzticības savam Guru? Beigu beigās, Jūs esat tas, kas esat, neatkarīgi no tā, tic tam jūsu prāts vai ne. Vai šaubas var būt šķērslis Guru vārdiem un vai tie spēj padarīt tos neiedarbīgus?

Maharadžs: Jūs pats to pateicāt: tie kļūs neiedarbīgi – uz laiku.

Jautājums: Un kas notikt ar enerģiju vai spēku Guru vārdos?

Maharadžs: Tas paliks latentā, neizpaustā stāvoklī. Bet pats jautājums balstās uz izpratnes trūkumu. Skolotājs, māceklis, mīlestība starp viņiem – tas ir viens fakts nevis vairāki neatkarīgi fakti. Katrs no tiem ir daļa no otra. Bez mīlestības un uzticības nebūtu ne Guru, ne mācekļa, ne saiknes starp tiem. Tas ir tāpat kā pagriezt elektrisko slēdzi lai iedegtu spuldzīti. Jūs iegūstat gaismu, jo spuldzīte, vads, slēdzis, transformators, elektropadeves kabeļi un elektrostacija veido vienu veselu. Ja viens no faktoriem iztrūks, gaismas nebūs. Jūs nedrīkstat dalīt nedalāmo. Vārdi nerada faktus, tie tos apraksta un izkropļo. Fakti vienmēr ir neverbāli.


Jautājums: Es tomēr joprojām nesaprotu: vai Guru vārdi var palikt nepiepildīti vai arī tie neizbēgami piepildīsies?

Maharadžs: Realizēta cilvēka vārdi nekad nepalaiž garām savu mērķi. Tie gaida atbilstošus apstākļus lai uzziedētu, kas var aizņemt noteiktu laiku. Tas ir dabiski, tāpat kā ir laiks sēt un ir laiks ievākt ražu. Guru vārdi ir sēkla, kas nevar pazust. Protams, Guru jābūt īstam, ārpus ķermeņa un prāta, ārpus pašas apziņas, ārpus telpas un laika, ārpus vienotības un dualitātes, ārpus izpratnes un aprakstu robežām. Labi ļaudis, kas daudz lasījuši un kuriem ir ko teikt, var iemācīt jūs daudz labas lietas, bet viņi nav īsti Guru, kuru vārdi neizbēgami piepildās. Viņi var jums pateikt, ka esat absolūta realitāte, bet kas no tā?

Jautājums: Tomēr, ja, kāda iemesla dēļ, es tiem noticēšu un paklausīšu, vai palikšu zaudētājos?

Maharadžs: Ja jūs esat spējīgs uzticēties un klausīt, jūs drīzumā atradīsiet patieso Guru vai, visdrīzāk, viņš pats jūs atradīs.

Jautājums: Vai katrs kas iepazinis Es kļūst par Guru, vai var iepazīt Realitāti, bet nebūt spējīgam vest pie tās citus?

Maharadžs: Ja jūs zināt to, ko mācat, jūs varat mācīt to, ko zināt. Šai gadījumā redzēšana un mācīšana kļūst par vienu veselu. Bet Absolūtā Realitāte ir ārpus abiem. Viltus Guru runā par nobriešanu un piepūli, par nopelniem un sasniegumiem, par likteni un žēlsirdību – tas viss vienkārši ir mentāli veidojumi, atkarīgā prāta veidojumi. Tā vietā lai palīdzētu, tie rada šķēršļus.

Jautājums: Kā var saprast, kam drīkst sekot un kam nedrīkst uzticēties?

Maharadžs: Neuzticieties nevienam kamēr nepārliecināsieties paši. Patiesais Guru nekad nepazemos jūs un neatsvešinās jūs no jūs pašiem. Viņš pastāvīgi atgriezīs jūs pie jūsu sākotnējās pilnības fakta un uzturēs jūsu iekšējos meklējumus. Viņš zina, ka jums nekas nav nepieciešams, pat viņš pats, un nekad nepagurs atgādinot jums to. Viltus Guru ir vairāk aizņemts ar sevi nekā ar saviem mācekļiem.

Jautājums: Jūs teicāt, ka realitāte atrodas ārpus zināšanām un mācības par reālo robežām. Vai realitātes zināšana nav Augstākais, bet mācība – tā sasniegšanas pierādījums?

Maharadžs: Realitātes zināšana vai „es” ir prāta stāvokļi. Mācīšana arī ir kustība dualitātē. Tie attiecas tikai uz prātu. Sattva tomēr paliek tikai Gūna.

Jautājums: Tad kas ir reāls?

Maharadžs: Viņš, kas zina prātu kā nerealizēto un realizēto, kas zina, ka neziņa un zinība ir prāta stāvokļi – viņš ir reāls. Ja jums iedos dimantus, kas sajaukti ar granti, jūs varat palaist garām dimantus vai uziet tos. Redzēšana – lūk, kas ir būtisks. Kā atšķirt grants pelēcīgumu no dimanta skaistuma bez redzēšanas spēka? Iepazītais ir tikai forma, bet zinība ir tikai vārds. Tas, kas iepazīst ir tikai prāta stāvoklis. Reālais ir ārpus tiem.

Jautājums: Neapšaubāmi, objektīvās zināšanas un priekšstati par lietām un sevis zināšana nav viens un tas pats. Priekš viena ir vajadzīgas smadzenes, priekš cita ne.

Maharadžs: Apspriešanas labad jūs varat rindot vārdus un piešķirt tiem nozīmi, bet fakts ir tāds, ka visas zināšanas ir neziņas formas. Pati precīzākā karte ir tukšs papīrs. Visas zināšanas atrodas atmiņā, tā ir vienkārši atpazīšana, bet realitāte ārpus iepazīstošā un iepazītā dualitātes robežām.

Jautājums: Tad ar kā palīdzību tiek iepazīta realitāte?

Maharadžs: Cik maldīga ir jūsu valoda! Jūs uzskatat, neapzināti, ka realitāti var sasniegt ar zināšanu palīdzību. Un pēc tam ieviesīsiet realitāti iepazīstošo, kas atrodas ārpus realitātes! Saprotiet jel, lai būt, nevajag zināt realitāti. Nezināšana un zināšanas atrodas prātā nevis reālajā.

Jautājums: Ja tāda lieta kā realitātes zināšana nepastāv, tad kā lai to sasniedz?

Maharadžs: Jums nav jāsasniedz tas, kas tāpat jau ir jums līdzās. Paši jūsu mēģinājumi sasniegt liek jums palaist to garām. Atmetiet ideju ka jūs neesat to atradis un vienkārši ļaujiet tai nonākt tiešās uztveres fokusā, šeit un tagad, novācot visu, kas attiecas uz prātu.

Jautājums: Kad viss, kas spēj aiziet, to izdara, kas paliek pāri?

Maharadžs: Paliek tukšums, paliek apzināšanās, paliek tīrā apzinātības gaisma. Tas ir kā jautāt, kas paliek no istabas, ja atbrīvo to no mēbelēm? Paliek vieglāk izmantojama tukša istaba. Bet, ja novāc pat sienas, paliek telpa. Aiz telpas un laika atrodas realitātes šeit un tagad.

Jautājums: Vai liecinieks paliek?

Maharadžs: Kamēr ir apziņa [samaņa], liecinieks arī paliek. Tie parādās un pazūd kopā.

Jautājums: Ja liecinieks ir tik nepastāvīgs, kāpēc to uzskata par tik būtisku?

Maharadžs: Tikai lai salauztu iepazītā burvību, ilūziju, ka reāls ir tikai uztveramais.

Jautājums: Uztvere ir primāra, liecinieks sekundārs.

Maharadžs: Tas ir matērijas sirds. Kamēr jūs ticat, ka tikai apkārtējā pasaule ir reāla, jūs turpinat būt tās vergs. Lai kļūtu brīvam, jūsu uzmanībai jābūt fiksētai uz „es esmu”, uz liecinieka. Protams, iepazīstošais un iepazīstamais ir viens nevis divi, bet, lai salauztu iepazītā burvību, iepazīstošam jābūt novietotam priekšplānā. Neviens no tiem nav primārs, abi ir atspulgi neizsakāmas pieredzes atmiņā, vienmēr jaunas un vienmēr šeit esošas, netulkojamas, ātrākas nekā prāts.

Jautājums: Ser, esmu pazemīgs meklētājs, kas klīst no viena Guru pie cita atbrīvošanās meklējumos. Mans prāts ir slims, tas kvēlo no vēlmēm un sastingst aiz bailēm. Manas dienas skrien garām, sarkanas no sāpēm un pelēkas no garlaicības. Es kļūstu vecs, mana veselība pasliktinās, mana nākotne ir tumša un biedējoša. Ja nekas nemainīsies, es dzīvošu skumjās un nomiršu izmisumā. Vai man ir kāda cerība? Vai arī esmu atnācis par vēlu?

Maharadžs: Ar jums viss ir kārtībā, bet visi jūsu priekšstati par sevi ir absolūti nepareizi. Ne jūs vēlaties, baidaties un ciešat, bet personība, kas ir apstākļu un ietekmju uzbūvēta uz jūsu ķermeņa pamata. Šī personība neesat jūs. To vajag stingri iesakņot prātā un nekad neizlaist no redzesloka. Parasti tas prasa ilgstošu sadhanu, gadus ar askēzēm un meditācijām.

***

Jautājums: Mans prāts ir vājš un nestabils. Man nav nedz spēka, nedz neatlaidības sadhanai. Mans gadījums ir bezcerīgs.

Maharadžs: Noteiktā mērā jūsu gadījums ir pats daudzsološākais. Pastāv alternatīva sadhanai, kas ir uzticēšanās. Ja jums nav pārliecības, kas ir auglīgu meklējumu radīta, tad izmantojiet mana atklājuma priekšrocības, kuru es ar prieku dalīšu ar jums. Es ar izsmeļošu skaidrību redzu, ka jūs nekad nebijāt, neesat un nebūsiet nošķirti no realitātes, ka jūs esat pilnība šeit un tagad un nekas nespēj atņemt jums jūsu mantojumu, to, kas jūs esat. Jūs nekādā ziņā neatšķiraties no manis, tikai jūs par to nezinat. Jūs nezinat, kas jūs esat un tāpēc iztēlojaties sevi par to, kas neesat. No šejienes rodas vēlmes, bailes un nepārvarams izmisums. Un bezjēdzīgas rīcības, lai no tā izvairītos.

Vienkārši uzticieties man un dzīvojiet, uzticoties. Es jūs nemaldinu. Jūs esat Augstākā Realitāte ārpus pasaules un tā radītāja, ārpus tā liecinieka apziņas, ārpus visu apgalvojumu un noliegumu robežām. Atceraties par to, domājiet par to, darbojaties izejot no tā. Atmetiet visu nodalītības sajūtu, saskatiet sevi visā un darbojaties attiecīgi. Darbībai sekos svētlaime, bet ar svētlaimi – pārliecība. Beigu beigās, jūs šaubaties par sevi, jo neesat laimīgi. Laimi, kas ir dabiska, spontāna un ilgstoša nevar iztēloties. Tā vai nu ir, vai ne. Kad jūs sāksiet just mieru, mīlestību un laimi, kurai nevajag ārējus apstākļus, visas jūsu šaubas izklīdināsies. Vienkārši pievērsiet uzmanību tam, ko es saku un dzīvojiet ar to.

Jautājums: Jūs aicinat mani dzīvot no atmiņām?

Maharadžs: Jūs dzīvojat no atmiņām jebkurā gadījumā. Es vienkārši aicinu nomainīt vecās atmiņas uz atmiņām par to, ko es saku. Rīkojieties ar jaunām atmiņām tāpat kā rīkojāties ar vecām. Nebaidaties. Kādu laiku noteikti pastāvēs konflikts starp veco un jauno, bet, ja jūs apņēmīgi nostāsieties jaunā pusē, cīņa drīz beigsies un jūs realizēsiet bezpiepūles būšanas par sevi stāvokli, jūs netiksiet ilūzijā dzimušo vēlmju un baiļu maldināti.

Jautājums: Daudziem Guru piemīt paradums dot savas žēlsirdības zīmes – savas cepures vai spieķus, vai ziedojumu trauciņu, vai apģērbu, tādā veidā nododot vai apstiprinot savu mācekļu realizāciju. Es neredzu neko vērtīgu šai praksē. Tiek nodota nevis realizācija, bet sevis svarīguma sajūta. Kālab teikt ko ļoti glaimojošu, bet ne patiesu? No vienas puses, jūs aicinat uzmanīties no daudzajiem viltus Guru, no otras, gribat, lai jums uzticos. Kāpēc jūs uzskatat sevi par izņēmumu?

Maharadžs: Es neprasu uzticēties man. Uzticieties maniem vārdiem un atceraties tos, es vēlos jūsu laimi, ne savējo. Neuzticieties tiem kas saglabā distanci starp jums un jūsu patieso esību un piedāvā sevi kā starpnieku. Es neko tamlīdzīgu nedaru. Es pat neko nesolu. Es vienkārši saku: ja jūs noticēsiet maniem vārdiem un pārbaudīsiet tos, jūs paši atklāsiet, cik absolūti patiesi tie ir. Ja jūs palūgsiet pierādījumus, es varēšu vienīgi pateikt: es esmu pierādījums. Es noticēju sava skolotāja vārdiem un glabāju tos prātā un patiešām pārliecinājos, ka viņam bija taisnība – kas es biju, esmu un būšu Bezgalīga Realitāte, visaptveroša, visuresoša.

Kā jūs sakāt, jums nav nedz laika, nedz enerģijas ilgstošām praksēm. Es piedāvāju jums alternatīvu. Pieņemiet manus vārdus un sāciet jaunu dzīvi vai arī dzīvojiet un nomirsiet ciešanās.

Jautājums: Tas ir pārāk labi lai būtu patiesība.

Maharadžs: Lai jūs nemaldina šī padoma vienkāršība. Nedaudziem pietiks drosmes uzticēties nevainīgam un vienkāršam. Zināt, ka jūs esat sava prāta ieslodzītais, ka jūs dzīvojat iztēlotā sevis paša radītā pasaulē – tas ir vieduma uzplaiksnījums. Nevēlēties neko, būt gatavam atmest visu – tā ir drosme. Tikai tāda apņēmība, kas dzims no patiesa izmisuma, liks jums noticēt man.

Jautājums: Vai es neesmu pietiekoši daudz cietis?

Maharadžs: Ciešanas padarīja jūs nejūtīgu, nespējīgu ieraudzīt to neģēlību. Jūsu pirmais uzdevums ir ieraudzīt nelaimi sevī un ap sevi, nākamais – intensīvi alkt pēc atbrīvošanās. Pati vēlmes intensitāte būs jūsu pavadonis, cits pavadonis jums nav vajadzīgs.

Jautājums: Ciešanas padarīja mani trulu, vienaldzīgu pat pret sevi.

Maharadžs: Varbūt par trulu jūs padarījusi bauda nevis ciešanas. Izpētiet to.

Jautājums: Lai arī kāds būtu iemesls, esmu truls. Man nav ne vēlmes, ne enerģijas.

Maharadžs: Nē. Jums pietiks pirmajam solim. Un katrs solis ģenerēs pietiekoši daudz enerģijas nākamajam. Enerģija atnāk ar pārliecību, bet pārliecība nāk ar pieredzi.

Jautājums: Vai pareizi ir mainīt Guru?

Maharadžs: Kāpēc ne? Guru ir kā jūdžu stabi. Ir dabiski kustēties no viena uz otru. Katrs norāda virzienu un attālumu, bet sadguru, mūžīgais Guru – tas ir pats celš. Kad jūs apzināsieties, ka ceļš ir mērķis un, ka vienmēr atradāties uz šī ceļa nevis lai sasniegtu mērķi, bet lai baudītu tā skaistumu un viedumu, dzīve pārstās būt pārbaudījums un kļūs dabiska un vienkārša, ekstātiska.

Jautājums: Tātad, nav vajadzības pēc kalpošanas, lūgšanām un Jogas prakses?

Maharadžs: Mazliet ikdienas tīrīšanas, mazgāšanas un peldēšanas nenodarīs kaitējumu. Pašapziņa saka jums ik uz soļa ko vajag izdarīt. Kad viss izdarīts, prāts nomierinās.

Tagad jūs esat nomoda stāvoklī, jūs esat personība ar vārdu un formu, priekiem un bēdām. Šīs personības nebija pirms jūsu piedzimšanas un nebūs pēc jūsu nāves. Tā vietā lai cīnītos ar personību, censties no tās izveidot to, kas tā nav, kāpēc neiziet ārpus nomoda stāvokļa un neatstāt aiz muguras visu personīgo dzīvi? Tas nenozīmē personības paplašināšanu, tas nozīmē tās redzēšanu pareizā perspektīvā.

Jautājums: Vēl viens jautājums. Jūs sacījāt, ka pirms manas piedzimšanas es biju tīrā realitātes esība. Ja tas ir tā, kurš nolēma, ka man jāpiedzimst?

Maharadžs: Patiesībā jūs nekad neesat piedzimuši un nekad nenomirsiet. Bet šobrīd jūs iedomājaties, ka esat vai ka jums pieder ķermenis un jautājat, kas noveda jūs līdz tādam stāvoklim. Ilūzijas robežu ietvaros atbilde ir sekojoša: vēlme, kas dzima no atmiņas piesaista jūs ķermenim un liek uzskatīt sevi par to. Bet tas ir pareizi tikai no relatīva skatpunkta. Patiesībā nav ne ķermeņa, ne pasaules, kuras sastāvā šis ķermenis būtu, ir tikai mentāla nosacītība, miegam līdzīgs stāvoklis, ko viegli izkliedēt, apšaubot realitāti.

Jautājums: Jūs atgriezīsieties pēc nāves? Ja es dzīvošu pietiekoši ilgi, vai es varēšu sastapt jūs no jauna?

Maharadžs: Priekš jums ķermenis ir reāls, man tas nepastāv. Es – tāds, kādu jūs mani redzat, pastāvu tikai jūsu iztēlē. Protams, jūs ieraudzīsiet mani no jauna, ja es jum ievajadzēšos. Tas neietekmē mani kā sauli neietekmē saullēkts un saulriets. Par cik to nekas neietekmē, tā viennozīmīgi būs te kad ievajadzēsies.

Jums ir nosliece uz zināšanām, man nē. Man nav jūsu neaizsargātības sajūtas, kas liek jums tiekties uz zināšanām. Esmu ziņkārīgs kā bērns. Bet es neesmu raižu pārņemts, kas liktu meklēt patvērumu zinšanās. Tāpēc man vienalga, vai es pārdzimšu un cik ilgi turpināsies šī pasaule. Tie ir jautājumi, kurus rada bailes.

***

No grāmatas “I am That”. Angļu valodā dabūjama šeit.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *