Ramana Maharši – Guru (8. nodaļa)

Terminu “Guru” pārāk plaši izmanto, dēvējot tā visas personas, kas dod garīgu padomu. Tomēr Šri Ramanas vārdnīcā šim vārdam ir ievērojami šaurāks skaidrojums. Viņam patiesais Guru ir tas, kas apzinājās Ātmanu un spēj izmantot savu spēku lai palīdzētu citiem Paš-realizācijas kā galamērķa sasniegšanā.

Šri Ramana bieži teica, ka Dievs, Guru un Ātmans ir identiski: Guru ir Dievs cilvēka formā un, tai pašā brīdī, viņš mīt kā Ātmans katra pielūdzēja Sirdī. Par cik Guru atrodas gan iekšā, gan ārpusē, tā spēks darbojas abos virzienos. Ārējais Guru dod pamācības un ar savu spēku nodrošina pielūdzējam iespēju noturēt uzmanību uz Ātmanu; iekšējais Guru pievelk uzticīgā prātu pie tā avota, iegremdē to Ātmanā un neatgriezeniski iznīcina.

Viens no Šri Ramanas mācības pamatprincipiem ir tas, ka Guru nepieciešams gandrīz visiem, kas tiecas pastāvīgi apzināties Sevi, Ātmanu. Tādējādi, Guru katalītiskā loma garīgā attīstībā ir izšķiroša, ar retiem izņēmumiem – maldi attiecībā uz Ātmanu ir tik dziļi iesakņojušies, ka individuālie meklētāji nespēj izvairīties no tiem tikai ar saviem spēkiem.

Šri Ramana mācīja, ka Guru ir neaizvietojams tiem, kas meklē Paš-realizāciju, bet, tai pašā brīdī, viņš norādīja, ka meklētājus, kas apveltīti ar mazu enerģijas lādiņu, Guru aizvest pie Atbrīvošanās nespēj. Žēlsirdība un Guru spēks sāk plūst automātiski tikai ja ir nopietns mēģinājums uziet Ātmanu, pretējā gadījumā Guru ir bezspēcīgs.

Dotās nodaļas dialogi rezumē Šri Ramanas uzskatus par Guru dabu un tā lomu mācekļa Paš-realizācijā. Specifiskā Bhagavāna paša spēku izmantošanas metode būs detalizēti apskatīta 9. nodaļā.

Meklētājs: Kas ir Guru Žēlsirdība? Kā tā ved pie Paš-realizācijas?

Maharši: Guru ir Ātmans. Reizēm cilvēks, kas vīlies dzīvē un ir neapmierināts ar to, kas viņam ir, meklē savu vēlmju apmierinājumu, lūdzot Dievu. Viņa prāts pakāpeniski attīrās līdz tam, brīdim kamēr sāk tiekties iepazīt Dievu lielākā mērā Viņa Žēlsirdības saņemšanai nekā savu pasaulīgo vēlmju apmierināšanai. Pēc tam sāk izpausties Dieva žēlsirdība. Dievs pieņem Guru formu, parādās uzticīgam māceklim, māca viņam Patiesību un, piedevām, attīra tā prātu ar sazināšanos [savu klātbūtni]. Uzticīgā prāts pieņemas spēkā un kļūst spējīgs pavērsties uz iekšpusi. Ar meditācijas palīdzību tas attīrās un paliek mierīgs, bez jebkādiem uzbudinājumiem. Šī mierīga virsma arī ir Ātmans.

Guru vienlaicīgi ir „ārējs” un „iekšējs”. „No ārpuses” tas dod grūdienu prātam vērsties uz iekšpusi, bet „no iekšpuses” velk prātu Ātmana virzienā un palīdz prāta nomierināšanā. Tā arī ir Guru Žēlsirdība. Nav atšķirības starp Dievu, Guru un Ātmanu.

Meklētāji: Teosofu Biedrības locekļi meditē lai atrastu Skolotājus, kas viņus vadītu.

Maharši: Skolotājs atrodas jūsos un meditācija ir līdzeklis lai tiktu vaļā no tumsonīgas domas, ka viņš ir tikai ārpusē. Ja viņš būtu svešinieks, ko jūs gaidat, tad viņš ar laiku izzustu. Kāda jēga no šādas laicīgas eksistences? Bet, kamēr jūs domājat par atsevišķumu vai par to, ka esat ķermenis, „ārpuses” Skolotājs arī ir nepieciešams un viņš parādās ķermeņa formā. Kad maldīgā sevis identifikācija ar ķermeni pazudīs, Skolotājs tiks atklāts kā Ātmans un nekas cits.

Meklētājs: Vai Guru man palīdzēs iepazīt Ātmanu ar iesvētīšanas palīdzību?

Maharši: Vai Guru tur jūs aiz rokas un čukst uz auss? Tagad jūs iedomājaties viņu kā sevi. Jūs domājat, ka jums ir ķermenis un uzskatat, ka arī viņam ir ķermenis un, ka viņš var izdarīt priekš jums kaut ko taustāmu. Tomēr viņa darbs noris iekšienē, garīgajā sfērā.

Meklētājs: Kā atrast Guru?

Maharši: Dievs, kas visu laiku ir, savā žēlsirdībā jūt līdzi mīlošajiem, viņam uzticīgajiem un izpauž sevi saskaņā ar cilvēka attīstību. Uzticīgais domā, ka Guru ir cilvēks un gaida attiecības starp viņu un sevi, kā starp diviem fiziskajiem ķermeņiem. Bet Guru, kas ir Dievs un Ātmana Iemiesojums, darbojoties ārpusē, palīdz cilvēkam ieraudzīt tā ceļa kļūdas un vada to pareizajā virzienā iekams tas apzinās Ātmanu sevī.

Meklētājs: Kādas ir īstā Skolotāja pazīmes?

Maharši: Pastāvīga atrašanās Ātmanā, bezkaislīgs skats uz visiem, nemainīga drosme vienmēr, ikkatrā vietā, jebkuros apstākļos.

Meklētājs: Pastāv daudz garīgu skolotāju, kas māca dažādus Ceļus. Kuru no tiem izvēlēties par savu Guru?

Maharši: Apstājieties pie tā, kurā, pēc jūsu pārliecības, jūs saņemat šanti [Mieru].

Meklētājs: Vai vajag ņemt vērā arī viņa pamācības?

Maharši: Tas, kas māca dedzīgu meklētāju kaut ko darīt, nav īsts Skolotājs. Meklētājs tāpat jau ir piekusis no savas aktivitātes un alkst pēc miera, proti, darbības pārtraukšanas. Ja skolotājs piedāvā viņam papildus nodarbes vai citu darbības veidu, vai tas var palīdzēt?

Aktivitāte ir radīšana. Tā ir sākotnējās cilvēkam piemītošās laimes sagraušana. Skolotājs, kas attaisno aktivitāti ir nevis Meistars, bet postītājs. Līdzīgos apstākļos var teikt, ka radītājs [Brahma] vai nāve [Jama] atnāk Skolotāja izskatā. Tāds cilvēks nevar atbrīvot to, kas tiecas, viņš tikai pastiprinās tā važas.

Meklētājs: Kā lai es atrodu Guru?

Maharši: Ar intensīvu meditāciju.

Meklētājs: Ja tā ir taisnība, ka Guru ir pats cilvēka Es, tad kāds ir tās doktrīnas pamatprincips, kas apgalvo, ka, lai cik attīstīts būtu māceklis vai ar kādiem okultajiem spēkiem tas būtu apveltīts, viņš nevar sasniegt Paš-realizāciju bez Guru Žēlsirdības?

Maharši: Kaut arī Guru stāvoklis, no absolūtās patiesībasviedokļa, ir katra daba, Ātmanam, kas kļuva par individuālu dvēseli [dživu] nezināšanas rezultātā, ļoti grūti apzināties savu patieso stāvokli vai dabu bez Guru Žēlsirdības.

Meklētājs: Kādas ir Guru Žēlastības pazīmes?

Maharši: Tas atrodas aiz vārdu un domu robežām.

Meklētājs: Ja tā ir, tad kāpēc saka, ka māceklis apzinās savu patieso stāvokli ar Guru Žēlsirdības palīdzību?

Maharši: Tāpat kā zilonis pamostās tiklīdz ierauga sapnī tīģeri, tāpat arī māceklis pamostas no tumsonības sapņa un ienāk patiesās Zinības nomoda stāvoklī pateicoties labvēlīgam Guru skatienam, kas ir Žēlsirdības pilns.

Meklētājs: Patiesā Guru daba ir tāda pati kā augstākā Dieva [sarvešvara] daba. Kāda ir šī izteiciena jēga?

Maharši: Individuāla dvēsele, kas vēlas sasniegt patiesās zinības stāvokli vai dievišķību, sākumā pastāvīgi praktizē uzticību. Kad šai ceļā tā sasniedz brieduma stadiju, parādās Dievs, šīs individuālās dvēseles Liecinieks [Šeit – Ātmana sinonīms], kas ir identisks ar viņu. Viņš nāk cilvēka izskatā ar Sat-Čit-Anandas – savu triju dabisko īpašību, formas un vārda, kurus viņš žēlsirdīgi pieņēmis, palīdzību, un, ārēji dodot māceklim svētību, izšķīdina to sevī. Saskaņā ar šo doktrīnu, Guru patiešām var būt nosaukts par Dievu [Bhagavānu].

Meklētājs: Kā tad dažas varenas personības sasniedza Zinības bez Guru palīdzības?

Maharši: Dažiem nobriedušiem cilvēkiem Dievs izpaužas kā Zinības Gaisma bez formas un nodod viņiem Patiesības apzināšanos.

Meklētājs: Kā atpazīt Guru, kas man der? Kāda ir tā svarupa [daba un patiesā forma]?

Maharši: Jums der tas Guru, uz kuru noskaņojas jūsu prāts. Taču, ja jūs vēlaties noskaidrot, kā atpazīt Guru un kāda ir viņa daba, tad ziniet, ka viņam jābūt apveltītam ar mieru, pacietību, žēlsirdību un citām labām īpašībām, ar spēju pievilināt cilvēkus par ar skatenu, gluži kā magnēts dzelzi, viņam jājūt vienlīdzība attiecībā uz visu. Tas, kam piemīt šīs īpašības ir īsts Guru, bet, ja cilvēks grib iepazīt Guru svarupu, viņam vajag sākumā iepazīt sevis paša dabu. Kā var izprast patieso Guru dabu, ja nav izprasta mūsu pašu būtība? Īstās Guru dabas un formas uztverei jums sākumā nepieciešams iemācīties redzēt visu visumu kā Guru rupam [Guru formu]. Vajag redzēt Guru visās dzīvās būtnēs. Tas pats attiecas arī uz Dievu. Jums jāuzskata visi objekti par Dieva formu. Vai var, nepazīstot Sevi, atpazīt un apzināties Dieva vai Guru patieso formu? Tāpēc sākumā iepazīstiet jūsu pašu patieso formu un dabu.

Meklētājs: Bet vai tieši šim nolūkam nav vajadzība pēc Guru?

Maharši: Taisnība. Uz zemes ir daudz vareno. Uzskatiet par savu Guru to, kas noskaņo jūsu prātu. Izvēlieties par savu Guru to, kam uzticējāties.

Meklētājs: Kāds ir Guru Žēlastības svarīgums Atbrīvošanās sasniegšanai?

Maharši: Atbrīvošanās nav kaut kur ārpusē, bet tikai jūsos. Ja cilvēks dedzīgi vēlas glābties, ārējais Guru grūž to uz iekšu, bet iekšējais Guru velk pie Ātmana. Tāda ir Guru Žēlsirdība.

Meklētājs: Ja klausās vienos, Bhagavāns teica, ka nav vajadzības pēc Guru. Taču citi apgalvo pretējo. Kuram no viņiem ir taisnība?

Maharši: Es nekad neesmu apgalvojis, ka Guru nav vajadzīgs.

Meklētājs: Šri Aurobindo un citi pieskaita jūs pie tiem, kam nebija Guru.

Maharši. Viss atkarīgs no tā, ko jūs apzīmējat ar vārdu „Guru”. Tam nav obligāta cilvēka forma. Dattatreijam bija 24 Guru, ieskaitot piecus elementus – zemi, ūdeni utt. Katrs pasaules objekts bija viņa Guru.

Guru ir absolūti nepieciešams. Upanišādās teikts, ka tikai viņš var izvest cilvēku no intelekta džungļiem un jutekliskās uztveres. Tāpēc Guru ir jābūt.

Meklētājs: Es runāju par Guru – cilvēku, bet Maharši tāda nebija.

Meklētājs: Man viņš varēja būt kādā no laika posmiem. Vai tad nedziedāju himnas Arunačalas kalnam? Kas ir Guru? Guru ir Dievs vai Ātmans. Sākumā cilvēks var lūgt Dievu savu (pasaulīgo) vēlmju piepildīšanai, bet pienāk laiks kad viņš sāk lūgties Paša Dieva vārda dēļ. Tad, atbildot uz lūgšanām, Dievs ierodas pie viņa cilvēka vai citā formā, lai vestu pie Sevis saskaņā ar viņa vajadzībām.

Meklētājs: Uzticoties vienam Skolotājam vai var cienīt citus?

Maharši: Pastāv tikai viens Guru un viņš nav fizisks ķermenis. Kamēr ir vājība, ir nepieciešams spēka atbalsts.

Meklētājs: Bet Džiddu Krišnamurti saka, ka nav vajadzības pēc Guru.

Maharši: Kā viņš to uzzināja? Ko tādu var pateikt pēc Atbrīvošanās un ne ātrāk.

Meklētājs: Šri Bhagavāns var mums palīdzēt izprast Patiesību?

Maharši: Palīdzība vienmēr ir.

Meklētājs: Tad nav par ko jautāt. Bet es nejūtu šo mūžīgiklātesošo palīdzību.

Maharši: Atdodiet sevi un jūs to atradīsiet.

Meklētājs: Es vienmēr esmu pie Jūsu kājām. Vai Bhagavāns iedos man pamācību [upadeša], kurai es varu sekot? Citādi kā es saņemšu palīdzību, dzīvojot 600 jūdžu tālumā no šejienes?

Maharši: Sadguru [Guru, kas ir vienots ar Esību vai Sat] ir jūsos.

Meklētājs: Lai to saprastu, man vajag Sadguru vadību.

Maharši: Sadguru ir jūsos.

Meklētājs: Bet es gribu redzamo Guru.

Maharši: Šis redzamais Guru [Šis ir ļoti reta gadījuma piemērs kad Bhagavāns dēvē sevi par Guru. Parasti viņš to nedarīja] saka, ka viņš ir jūsos.

Meklētājs: Vai panākumi nav atkarīgi no Guru Žēlsirdības?

Maharši. Jā, ir. Bet vai pati jūsu prakse nav Žēlsirdības nosacīta? Tās augļi ir piepūles rezultāts, kurš tiek automātiski to [augļu] noteikts. Kajvaļja Navanite ir tāda vārsma: „O Guru, Jūs vienmēr bijāt man līdzās, vērojot mani pārdzimšanu virknē un apzīmējot Ceļa virzienu līdz manai Atbrīvošanai”. Atbilstošos apstākļos Ātmans ārēji izpaužas kā Guru, citos gadījumos Guru vienmēr ir iekšā, pildot to, kas ir nepieciešams.

Meklētājs: Daži Širdi Sai Babas mācekļi saka, ka Skolotāja portrets ir viņu Guru un pielūdz to. Vai viņiem ir taisnība? Viņi taču var pielūgt portretu kā Dievu, bet kādu labumu tie gūs, pielūdzot to kā Guru?

Maharši: Tā viņi nostiprina savu koncentrāciju.

Meklētājs: Es piekrītu, ka portreta pielūgšana var kalpot kā noteikts koncentrācijas vingrinājums. Bet vai tamlīdzīgām lietām nav vajadzīgs Guru?

Maharši: Viennozīmīgi. Tomēr, beigu beigās, Guru nozīmē tikai guri – koncentrāciju.

Meklētājs: Kā tad var nedzīva glezna palīdzēt dziļākai koncentrācijas attīstīšanai? Tam ir nepieciešams dzīvs Guru, kurš varētu parādīt to praktiski. Sasniegt pilnību bez dzīvā Guru palīdzības spēj, jādomā, Bhagavāns, bet ko lai saka par tādiem cilvēkiem kā es?

Maharši: Pareizi. Tomēr, pielūdzot nedzīvu gleznu prāts saņem noteiktu koncentrāciju, kas kļūs pastāvīga kad, izpētes procesā, cilvēks iepazīs Sevi. Šeit ir nepieciešama Guru palīdzība.

Meklētājs: Runā, ka Guru var atmodināt mācekli apzināties Ātmanu, nododot dažus no saviem spēkiem? Vai tā ir patiesība?

Maharši: Jā. Guru neved pie Paš-realizācijas. Viņš vienkārši novāc šķēršļus uz to, jo Ātmans eksistē vienmēr.

Meklētājs: Ja cilvēks meklē Paš-realizāciju, vai Guru ir obligāts?

Mahariši: Kamēr jūs meklējat Paš-realizāciju, Guru ir nepieciešams. Guru ir Ātmans. Uzskatiet viņu par patieso Es, bet sevi – par individuālo „es”. Šīs dualitātes sajūtas izzušana arī ir tikšana vaļā no neziņas. Guru ir vajadzīgs tikai kamēr tiek uztverta dualitāte, jo, identificējot sevi ar ķermeni, jūs domājat, ka Guru arī ir ķermenis. Bet nedz jūs neesat ķermenis, nedz Guru. Jūs esat Ātmans un Guru arī ir Ātmans. Šīs zināšanas ir tā, ko jūs saucat par Paš-realizāciju rezultāts.

Meklētājs: Kā var noteikt, vai kāds noteikts cilvēks ir spējīgs būt Guru?

Maharši: Pēc prāta miera, kas tiek iegūts tā klātbūtnē un pēc godbijības, ko izjūtat pret viņu.


Meklētājs: Ja Guru izrādījās nekompetents, kas gaida mācekli, kas absolūti tam ticēja?

Maharši: Katram – pēc nopelniem. [Svētie Raksti vēsta, ka mācekļa ticība un uzticība ir būtiskāka nekā Guru kompetence. To atzīmē arī Bhagavāns].

Meklētājs: Vai es varu saņemt Guru Žēlsirdību?

Maharši: Žēlsirdība vienmēr ir šeit.

Meklētājs: Bet es to nejūtu.

Maharši: Sevis atdošana noved cilvēku pie Žēlsirdības izpratnes.

Meklētājs: Es jau atdevu sirdi un dvēseli. Es vairāk par citiem pārzinu savu sirdi, bet aizvien vēl nejūtu Žēlsirdību.

Maharši: Ja jūs patiešām sevi atdotu, jautājumi vairs nerastos.

Meklētājs: Es atdevu sevi, bet jautājumi paceļas tik un tā.

Maharši: Žēlsirdība ir pastāvīga, bet jūsu viedokļi mainīgi. Kur tad vēl var slēpties kļūda?

Meklētājs: Vai cilvēkam var būt vairāki garīgie Skolotāji nevis viens?

Maharši: Kurš ir Skolotājs? Galu galā, viņš ir tikai Ātmans. Saskaņā ar prāta attīstības etapiem Viņš ārēji izpaužas kā Skolotājs. Slavenais sendienu svētais Dattatreija teica, ka viņam bija vairāk nekā 24 Skolotāji. Skolotājs ir tas no kā kaut ko mācās. Reizēm Guru var būt arī nedzīvs [t. i. ne tikai cilvēka ķermenī] kā Dattatreijas gadījumā.

Garīgi domājošais cilvēks uzskata Dievu par visuresošu un izvēlas to par savu Guru. Vēlāk Dievs aizved viņu uz tikšanos ar personīgo Guru kuru cilvēks atzīst par visu visā. Beidzot, tas meklētājs ar Skolotāja Žēlsirdību jūt, ka viņa Ātmans ir vienīgā Realitāte. Tādējādi viņš atklāj, ka Ātmans ir Skolotājs.

Meklētājs: Šrīmad Bhagavatām teikts: „Apziniet Ātmanu ar tīro intelektu, kalpošanu Guru vai paš-izpēti”. Kā apvienot šīs prasības?

Maharši: „Išvaro Gururatmeti” – Išvara, Guru un Ātmans ir identiski. Jūs meklējat Guru, domājot, ka viņš atšķiras no jums, kamēr par sevi atgādina dualitātes sajūta. Tomēr viņš māca jums Patiesību un jūs iegūstat intuīciju.

Viņš, kas dāvā augstāko Ātmana Zinību dvēselei pagriežot to Ātmana virzienā, viņš vienīgais augstākais Guru, Viedo slavinātais kā Dieva forma un pats Ātmans. Ķeraties pie tā. Tuvojoties Guru un ar ticību kalpojot tam, vajag ar tā Žēlsirdības starpniecību uzzināt savas piedzimšanas un ciešanu cēloni. Zinība, ka dzimšana un ciešanas ir novēršanās no Ātmana nosacītas – tas ir vislabākais līdzeklis stingri uzturēties Ātmanā.

Kaut gan tie, kas noticējuši un ar neatlaidīgu stingrību seko glābšanas Ceļam, var reizēm aizmāršības vai citu iemeslu dēļ novērsties no vēdiskā ceļa, ziniet, ka viņiem nekad nedrīkst pretoties Guru vārdiem. Viedie apgalvo, ka grēks attiecībā uz Dievu var būt Guru izlabots, toties grēks attiecībā uz Guru nav pat Dieva atlaižams.

Tas, kurš, pateicoties reti kvēlai un visaptverošai mīlestībai pilnībā noticējis Žēlsirdības mirdzumam, ko dāvā Guru, necietīs šai pasaulē, dzīvojot kā Puruhuta [viens no Indras vārdiem, kas ir daudzo hinduisma dievu ķēniņš].

Mieru – vienīgo, ko vēlas katrs – neviens nekur un nekad nesasniegs, līdz ar Sadguru Žēlsirdības starpniecību iegūs prāta mieru. Tāpēc vienmēr meklējiet šo Žēlsirdību ar vienvirziena prātu.

Meklētājs: Bhagavānam ir mācekļi, kas saņēma viņa Žēlsirdību un sasniedza Paš-realizāciju bez lielām grūtībām. Man arī gribas saņemt šo Žēlsirdību, taču es nespēju atrasties svētajā Maharši klātbūtnē tik ilgi un tik bieži kā gribētos, jo es esmu sieviete un dzīvoju tālu no šejienes. Iespējams, man vairs nekad nebūs lemts atgriezties šurp. Es lūdzu Bhagavāna Žēlsirdību, jo, kad atgriezīšos mājup, es atcerēšos par viņu [Bhagavānu]. Lai Bhagavāns izpilda manu lūgumu.

Maharši: Kurp jūs aizejat? Jūs nekur neaizejat. Pat pieļaujot, ka jūs esat ķermenis, vai tad tas ir atnācis no Laknau uz Tiruvannamalaju? Jūs vienkārši iekāpāt automobilī, kaut kas izkustējās un beigu beigās jūs sakat, ka atbraucāt šurp. Jūs neesat ķermenis – tas ir fakts. Ātmans nekustas, kustas pasaule Viņā. Jūs esat tikai tas, kas ir, jūsos nav izmaiņu. Tāpēc pat pēc šķietamās aizbraukšanas no šejienes jūs būsiet gan šeit, gan tur, gan visur. Mainās tikai dekorācijas.

Kas attiecas uz Žēlsirdību – tā ir jūsos, jo, būdama ārēja, tā būtu bezvērtīga. Žēlsirdība ir pats Ātmans un jūs nekad neejat ārpus tās darbības sfēras. Žēlsirdība vienmēr ir šeit.

Meklētājs: Es gribu teikt, ka, atceroties Bhagavāna figūru, manam prātam vajag nostiprināties un no viņa puses arī noteikti jāseko atbildei. Mani nedrīkst atstāt vienu ar maniem personīgajiem pūliņiem, kas galu galā ir tik vāji.

Maharši: Žēlsirdība ir Ātmans. Es jau teicu, ka, ja jūs atceraties Bhagavānu, tad to saka priekšā Ātmans. Vai tad Žēlsirdība jau nav šeit? Vai pastāv brīdis kad tā neiedarbojas uz jums? Jūsu Bhagavāna atminēšanās ir Žēlsirdības priekšvēstnesis. Tā ir atbilde, tā ir pamudinātāja, tā ir Ātmans un tā ir Žēlsirdība. Nav iemesla uztraukumam.

Meklētājs: Vai es varu iztikt bez palīdzības no malas un ar saviem spēkiem iegūt savu dziļo būtību?

Maharši: Pats fakts, ka esat Ātmana meklējumu pārņemts, ir Dievišķās Žēlsirdības izpausme, kas spīd Sirdī, iekšējā būtībā, patiesajā Es. Tā no iekšpuses ievelk jūs, bet jums jācenšās ienākt no ārpuses. Jūsu centieni ir patiesi meklējumi, bet dziļa virzība uz iekšu – Žēlsirdība. Lūk kāpēc es saku, ka nav ne patiesu meklējumu bez Žēlsirdības, ne Žēlsirdības iedarbības uz to, kas nemeklē Ātmanu. Tiem jābūt kopā.

Meklētājs: Vai Guru vajadzīgs ilgam laikam lai sasniegtu Paš-realizāciju?

Maharši: Guru ir nepieciešams līdz tam brīdim kamēr ir neziņa, kas ir faktiska, bet kļūdaina Ātmana ierobežojuma nosacīta. Kā pielūgšanas rezultātu Dievs dāvā pielūdzējam nelokāmu uzticību, kas ved pie atdošanās. Kad tas sevi atdod, Dievs parāda savu līdzjūtību, izpaužoties kā Guru. Guru vai Dievs vada uzticīgos, sakot, ka Dievs ir iekšā un neatšķiras no Ātmana. Tas noved pie prāta pavēršanas uz iekšu un, beigu beigās, pie Realizācijas.

Meklētājs: Ja Želsirdība ir tik būtiska, tad kāda loma ir mūsu pašu piepūlei?

Maharši: Piepūle ir nepieciešama lai paceltos līdz Realizācijas stāvoklim. Pat tādā gadījumā Ātmanam jāizpaužas tieši, citādi nebūs laimes pilnības. Lai sasniegtu tādu spontanitātes stāvokli arī vajag piepūli kādā no formām.

Pastāv stāvoklis, kas pārspēj piepūli un tās trūkumu. Kamēr tas nav apzināts, piepūle ir nepieciešama. Tas, kad reiz nobaudījis šo svētlaimi, mēģinās pastāvīgi atgriezt šo sajūtu. Tas, kas kaut reizi pārdzīvoja Miera svētlaimi, negribēs to pamest un nodoties kam citam.

Meklētājs: Vai Realizācijai nepieciešama Dievišķā Žēlsirdība vai patiesi cilvēka centieni paši par sevi novedīs pie tā Stāvokļa, no kura nav atpakaļceļa pie dzimšanas un nāves?

Maharši: Dievišķā Žēlsirdība nav atdalāma no Realizācijas un ved pie Dieva izprašanas. Tomēr ar šādu Žēlsirdību tiek pagodināti tikai patiesie bhaktas un jogini. Tā tiek dota tikai tiem, kas ir stingri savos centienos un neapstājas ceļā uz brīvību.

Meklētājs: Vai Guru attālums ietekmē Žēlsirdību?

Maharši: Laiks un telpa – viss ir jūsos. Jūs vienmēr atrodaties iekš Es. Kā laiks un telpa var ietekmēt Viņu?

Meklētājs: Radio skaidrāk dzird to, kas atrodies tuvāk. Jūs dzīvojat Indijā, bet mēs Amerikā. Vai tam nav nozīmes?

Maharši: Nē.

Meklētājs: Daži pat lasa svešas domas.

Maharši: Tas parāda, ka viss ir viens.

Meklētājs: Vai Bhagavāns jutīs mums līdzi un izrādīs savu Žēlsirsību?

Maharši: Jūs stāvat līdz kaklam ūdenī, bet tomēr prasat ūdeni. Tas ir tas pats, kas (..) zivs ūdenī jūt slāpes vai, ka slāpes jūt pats ūdens.

Žēlsirdība vienmēr ir šeit. „Bez Guru Žēlsirdības nav iespējams iegūt ne bezkaislīgumu, ne Patiesības apzināšanos, ne atrašanos Ātmanā”.

Bet prakse arī ir nepieciešama. Neiziešana ārpus Ātmana pateicoties pašu spēkiem atgādina satrakota vērša dresēšanu, kad ar kārdinošu sulīgas zāles kušķi novērš tā izeju ārpus steliņģa.

Meklētājs: Vienas tamili dziesmas autors ļoti bēdājas, ka nelīdzinās pērtiķim, kas cieši ieķēries mātē, bet atgādina tikai vārgu kaķēnu, kurš mātei jāstiepj, saķerot ar zobiem aiz skausta. Tāpēc viņš lūdz Dievam parūpēties par viņu. Man ir tieši tāds gadījums. Pažēlojiet mani, Bhagavān. Saķeriet aiz skausta lai es nenokristu un nesasistos.

Maharši: Tas nav iespējams, jo ir nepieciešams vienlaicīgi: jums – censties, bet Guru – palīdzēt.

Meklētājs: Un vai man ilgi vajag gaidīt Guru Žēlsirdību?

Maharši: Kāpēc jums tas jāzina?

Meklētājs: Lai cerētu.

Maharši: Pat tāda vēlme ir šķērslis. Ātmans vienmēr ir šeit un nav nekā bez Viņa. Esiet Ātmans, Jūs Pats un tad izzudīs vēlmes un šaubas.

Žēlsirdība ir visa sākums, vidus un beigas. Žēlsirdība ir Ātmans. Dēļ maldīgas Ātmana identifikācijas ar ķermeni Guru arī uzskata par ķermeni, bet, no Guru viedokļa, ir tikai Ātmans. Ātmans ir viens-vienīgs un Guru saka, ka tikai Ātmans patiešām IR. Bet vai tas Viņš nav jūsu Guru? No vēl var nākt Žēlsirdība? Tikai no Ātmana. Ātmana izpausme ir Žēlsirdības izpausme un otrādi. Visas šīs šaubas rodas dēļ maldīgiem uzskatiem un tiem sekojošām gaidām pēc kaut kā ārēja. Ātmanam nav nekā ārēja.

***

Grāmatas dati:

Сост. Д. Годман. Пер. с англ. и сост. рус. изд. О.М. Могилевера; Под ред. Н. Сутары. – СПб. – Тируваннамалай: “Андреев и сыновья” – Шри Раманашрам, 1994. – 352 с.

Lejupielādēt krievu mēlē var te.

Attēla avots.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *