Ramana Maharši – Pasaulīgā dzīve (12. nodaļa)

Meklētājs: Man ir stingra vēlme atteikties no darba lai visu laiku būt blakus Bhagavānam.

Maharši: Bhagavāns vienmēr ir ar jums un jūs pats esat Bhagavāns. Lai apzinātos to, nevajag iet prom no darba vai bēgt prom no mājām. Atteikšanās paredz nevis ārēju atsacīšanos no apģērba, ģimenes saistībām, mājas utt., bet tikai iekšējo vēlmju, pieķeršanās un prioritāšu atmešanu. Nav vajadzīgs atteikties no darba, tikai atdodiet sevi Dievam, kas nes visu un visa nastu. Tas, kas atteicies no vēlmēm, faktiski iegrimst pasaulē un vērš savu mīlestību uz visumu kopumā. “Mīlestību izplatošais” – krietni labāks nosaukums patiesajam Dieva pielūdzējam nekā “tas, kas atteicās”, jo tas, kas atteicās no tuvākajiem sakariem, tiešām papleš pieķeršanās un mīlestības važas plašākā pasaulē, kas atrodas otrpus reliģiskām, kastu un rasu robežām. Saņjasi, kas nometis drēbes un atstājis mājas, rīkojās tā nevis aiz riebuma pret tuviniekiem, bet tāpēc, ka viņš izplatīja savu mīlestību uz visiem citiem. Tādā gadījumā cilvēks nejūt, ka viņš bēg no mājām, bet izkrīt no tām, gluži kā nogatavojies auglis no koka. Kamēr šis stāvoklis nav iestājies, ir bezjēdzīgi pamest māju vai darbu.

Meklētājs: Vai grihasthai [ģimenes cilvēkam] ir izredzes sasniegt mokšu [Atbrīvošanos]? Vai man obligāti jākļūst par ubagu?

Maharši: Priekš kam jūs domājat, ka esat grihastha? Tamlīdzīgas domas, ka jūs esat saņjasi [ceļojošs mūks], sekos jums, pat ja pametīsiet pasauli kā no tās atteicies. Prāts sekos jums neatkarīgi no tā, vai jūs paliksiet pasaulē vai dosieties mežā. Domas avots ir ego. Tas rada ķermeni un pasauli un liek jums domāt, ka esat grihastha. Ja jūs atteiksieties no pasaules, tas tikai mainīs domu par grihasthu uz domu par saņjasi, bet vidi no mājas uz mežu, bet iekšējie šķēršļi vienmēr ir jūsos. Tie pat ievērojami pieaugs jaunā vidē. Vides maiņa jums nepalīdzēs. Prāts ir vienīgais šķērslis un tas ir pārspējams gan mājās, gan mežā. Ja jūs to varat izdarīt mežā, tad kāpēc ne mājās? Tādējādi, kāpēc mainīt apkārtējo vidi? Pūles var būt pieliktas pat tagad, jebkuros apstākļos.


Meklētājs: Vai cilvēks var baudīt samadhi [Realitātes pārdzīvojumu], būdams aizņemts ar pasaulīgo darbu?

Maharši: Tam traucē sajūta “es strādāju”. Pajautājiet sev: “Kurš strādā?”, atceraties, kas jūs esat patiesībā un tad darbs jūs nesasaistīs, tas tiks veikts automātiski. Nepielieciet pūles ne strādājot, ne atsakoties no darba – jūsu piepūle pati par sevi ir važas. Tas, kam lemts notikt, noteikti notiks. Ja jums nav lemts strādāt, tad, kaut tiecoties uz darbu, jūs to neatradīsiet. Ja jums ir lemts strādāt, tad no darba jūs nevarēsiet izvairīties – jūs būsiet spiesti ar to nodarboties. Atstājiet darbu Augstākā Spēka varā – pēc savas gribas atteikties no pasaules vai palikt tajā jūs nevarat.

Meklētājs: Vakar Bhagavāns teica, ka, meklējot Dievu “iekšā”, “ārējais” darbs turpināsies automātiski. Šri Čaitaņjas dzīves aprakstā ir teikts, ka, skolojot mācekļus, viņš patiesībā meklēja Krišnu iekšā, pilnībā aizmirsis par ķermeni un turpinot runāt tikai par Krišnu. Es šaubos, ka darbs var būt nodots savā pārziņā bez zaudējumiem. Vai nevajag pievērst daļu uzmanības arī ķermeņa darbībām?

Maharši: Ātmans ir viss. Vai jūs esat prom no Ātmana? Vai darbs var turpināties bez Ātmana? Ātmans ir visaptverošs, tāpēc visas darbības notiks jebkurā gadījumā – vai jūs cenšaties visiem spēkiem tām nodoties vai ne. Darbs tiks veikts pats no sevis. Tā arī Krišna pateica Ardžūnam, ka viņam nevajag censties nogalināt kauravus – viņi jau ir Dieva nogalināti. Tas nav viņa uzdevums pieņemt lēmumu par piedalīšanos kaujā un uztraukties par to – vajag tikai pildīt Augstākā Spēka gribu.

Meklētājs: Bet darbs var ciest, ja es tam nesekoju.

Maharši: Sekošana Ātmanam arī nozīmē sekošanu darbam. Jūs domājat, ka darbu veicat jūs tāpēc, ka identificējat sevi ar ķermeni. Bet ķermenis un tā aktivitāte, ieskaitot darbu, nav atdalīti no Ātmana. Kāda nozīme ir tam, cik lielu uzmanību jūs veltat darbam? Jūs taču nesekojat saviem soļiem kad kaut kur dodaties, bet pēc kāda laika esat galapunktā. Iešana turpinās bez jūsu sekošanas tai. Tāpat notiek arī ar citiem darbības veidiem.

Meklētājs: Ja cilvēks pastāvīgi patur Ātmanu atmiņā, tad viņa darbības vienmēr būs pareizas?

Maharši: Tā jābūt, taču šāds cilvēks nav norūpējies par darbību pareizību vai nepareizību. Viņa darbības pieder Dievam un tāpēc ir pareizas.

Meklētājs: Kā es varu nomierināt prātu, ja tas ir pārāk bieži jāizmanto? Es vēlos pamest skolas direktora darbu lai paliktu viens [iekšēji].

Maharši: Nē. Jūs varat palikt tur, kur esat un turpināt darbu. Kāda apslēptā straume atdzīvina prātu un dod tam iespēju pildīt visu to darbu? Tā ir Ātmans, un tādēļ – patiess jūsu aktivitātes avots. Vienkārši apzinieties Viņu darba laikā un centieties neaizmirst. Pat strādājot vērojiet jūsu prāta fonu. Lai to paveiktu, nesteidzieties, valdiet pār savu laiku. Saglabājiet sava patiesā stāvokļa dzīvo atmiņu pat procesa laikā, izvairoties no steigas, kas izraisa aizmiršanu. Esiet nesteidzīgi. Praktizējiet meditāciju lai nomierinātu prātu un piespiest to apzināties patieso saikni ar Ātmanu, kas viņu [prātu] uztur. Neiedomājieties no sevis darba darītāju, bet domājiet, ka darbu veic straume, kas atrodas visam pamatā. Identificējiet sevi ar to. Ja jūs strādājat lēni, ar iekšēju uzmanību, tad jūsu darbībai nebūtu jākļūst par traucēkli.

Meklētājs: Vai tad agrīnajās prakses stadijās vienatnības meklējumi un atteikšanās no ārējiem dzīves pienākumiem nevarēs palīdzēt meklētājam?

Maharši: Atteikšanās vienmēr ir iekšēja, tā ir prātā, bet nevis aiziešanā uz mežu vai atteikumā no pienākumu pildīšanas. Galvenais ir sekot lai prāts būtu vērsts uz iekšpusi nevis uz ārpusi. Vai cilvēks ies turp vai šurp, atteiksies atgriezt dzīves parādus vai ne – tas patiesībā no viņa nav atkarīgs, jo visi notikumi risinās saskaņā ar likteni. Visas aktivitātes, kurām ķermenim jāiet cauri, nosakās pašā tā eksistences sākumā, tāpēc pieņemšana vai atteikšanās no jums nav atkarīga. Šeit jūs esat brīvi tikai pagriezt prātu uz iekšpusi un tur atteikties no šīm aktivitātēm.

Meklētājs: Bet vai kādas darbības nevar kalpot par palīdzību, sevišķi iesācējam, gluži kā žodziņš ap jaunu kociņu? Piemēram, vai mūsu Raksti neapgalvo, ka ir derīgi doties svētceļojumā vai saņemt satsangu?

Maharši: Kurš teica, ka tas ir bezjēdzīgi? Tomēr šādas darbības nav atkarīgas no jums, savukārt prāta pavēršana uz iekšpusi ir. Daudzi alkst pēc svētceļojuma vai satsanga, ko jūs minējāt, bet vai visi to saņem?

Meklētājs: Kāpēc mums atliek tikai pievēršanās iekšienei nevis kaut kas ārpusējs?

Maharši: Ja jūs gribat iet uz pamatiem, jums jāpēta, kas jūs esat un jāatrod to, uz ko attiecas brīvība vai liktenis. Kas jūs esat un kāpēc ieguvāt šo ķermeni ar tā ierobežojumiem?

Meklētājs: Vai vičarai ir nepieciešamība vienatnība?

Maharši: Vienatnība ir visur un cilvēks vienmēr ir vienatnībā. Viņa darbs ir atrast vienatnību iekšienē nevis meklēt to kaut kur ārpasaulē.

Vienatnība ir cilvēka prātā. Viens spēj atrasties kūsājošā pasaulē saglabājot pilnīgu prāta mieru un tāds cilvēks vienmēr atrodas vienatnībā. Cits var dzīvot mežā, bet nespēt vadīt savu prātu.

Par tādu cilvēku nevar pateikt, ka viņš ir vienatnībā. Vienatnību nosaka prāta virziens: cilvēks, kas ir pieķēries pasaulīgām vēlmēm, nespēj sasniegt vienatnību, lai arī kur viņš atrastos, bet tas, kas nav pieķēries, vienmēr atrodas vienatnībā.

Meklētājs: Tātad, ir iespējams veikt darbu, būt brīvam no vēlmēm un tai pat laikā uzturēt vienatnību?

Maharši: Jā. Darbs, kas tiek veikts ar pieķeršanos, ir važas, savukārt darbs bez pieķeršanās neskar darītāju. Pat darba procesa laikā šāds cilvēks atrodas vienatnībā.

Meklētājs: Mūsu ikdienas dzīve nav savienojama ar tādām piepūlēm.

Maharši: Kāpēc jūs uzskatat sevi par darītāju? Ņemsim par piemēru jūsu ierašanos šeit. No mājas jūs izbraucāt ar pajūgu, iekāpāt vilcienā, izkāpāt vietējā dzelzceļa stacijā, atkal iesēdāties pajūgā, tikāt līdz Āšramam. Jūs, protams, varat teikt, ka paši aizceļojāt no savas pilsētas līdz šejienei. Bet vai tā tiešām ir? Vai nav taisnība, ka jūs palikāt jūs pats un visa ceļa garumā kustējāties nevis jūs, bet transports, kas jūs veda? Jūs jaucat šīs kustības ar jūsu pašu kustībām un tas pats notiek arī ar citām aktivitātēm. Tās nepieder jums, tās ir Dieva darbības.

Meklētājs: Bet kā panākt aktivitātes pārtraukšanu [nivritti] un prāta mieru mājas pienākumos, kas prasa nepārtrauktu darbību?

Maharši: Viedo uzskata par darošu tikai apkārtējie, bet ne viņš pats. Kaut Viedais, iespējams, veic milzu darbu, patiesībā viņš neko nedara. Tāpēc viņa aktivitāte netraucē nedarīšanas sasniegšanai un prāta mieram. Jo Viedais zina patiesību, ka viss notiek tikai viņa klātbūtnē, bet viņš pats neko nedara. Tādējādi, viņš paliek klusējošs visu darbību liecinieks.

Meklētājs: Rietumu cilvēkiem grūtāk iet sevī iekšā?

Maharši: Jā, jo viņiem ir nosliece uz radžasu [prāta hiperaktivitāti] un viņu enerģija ir vērsta uz āru. Mums jābūt iekšēji mierīgiem un nedrīkst ļaut sev aizmirst par Ātmanu un tad var izpaust ārēju aktivitāti. Vai tad vīrietis, kas uzstājas uz skatuves sievietes lomā, aizmirst par to, ka viņš ir vīrietis? Tā arī mums jāspēlē mūsu lomas uz dzīves skatuves, neidentificējot sevi ar šīm lomām.

Meklētājs: Kā lai es novēršu citu garīgo slinkumu?

Maharši: Bet vai jūs esat tikuši vaļā no sava? Vērsiet savus jautājumus pie Ātmana un spēks, kas jūsos ir iesakņojies, iedarbosies arī uz citiem.

Meklētājs: Bet kā es varu palīdzēt citam viņa problēmās, uztraukumos?

Maharši: Kas par runām par “citiem”, kad pastāv tikai Vienotais? Pamēģiniet saprast, ka nav ne “es”, ne “jūs”, ne “viņš”, bet ir tikai vienota Ātmana klātbūtne, kas ir viss. Ja jūs piešķirat vērtību “cita” problēmai, jūs ticat kaut kam nodalītam no Ātmana. Vislabāko palīdzību citam jūs sniegsiet ar vienotības apzināšanos nevis ar ārēju aktivitāti.

Meklētājs: Vai jūs atbalstat atturēšanos no dzimumsakariem?

Maharši: Patiesais brahmačari [celibāta solījumu devušais] ir tas, kas atrodas Brahmanā. Tad jautājuma par vēlmēm vairs nav.

Meklētājs: Šri Aurobindo āšramā pastāv strikts noteikums, ka laulātie var mitināties tajā vienīgi atsakoties no dzimumsakariem.

Maharši: Un kāda no tā jēga? Ja tie [dzimumsakari] dzīvo prātā, tad kāda jēga piespiest cilvēkus atturēties no tiem?

Meklētājs: Vai laulība ir šķērslis garīgā progresa ceļā?

Maharši: Ģimenes dzīve nav šķērslis, bet vajag darīt visu iespējamo paškontroles praksei. Ja cilvēks ļoti tiecas uz cēlu dzīvi, tad viņa seksuālā vasana apklust. Kad prāts ir noārdīts, pārējās vēlmes arī noārdīsies.

Meklētājs: Esmu grēkojis.

Maharši: Tam nav nozīmes, ja jūs pēc tam nedomājat, ka esat grēkojis. Ātmans nepazīst nekādu grēku un atteikšanās no seksualitātes ir intīma [smalka], bet ne tikai ķermeniska.

Meklētājs: Mani uztrauc manas jaunās kaimiņienes krūšu izskats un bieži moka miesaskāre attiecībā uz viņu. Ko lai es daru?

Maharši: Jūs vienmēr esat tīrs. Jūsu jūtas un ķermenis jūs kārdina, bet jūs jaucat tos ar savu Ātmanu. Tāpēc sākumā iepazīstiet, kuru kārdina un kas. Bet, pat ja jūs pārkāpāt laulību, nedomājiet par to pēc tam, jo jūs pats vienmēr esat tīrs. Jūs neesat grēcinieks.

Meklētājs: Kā lai tiek vaļā no dzimuma idejas?

Maharši: Iznīcinot maldīgu priekšstatu par ķermeni kā Ātmanu. Viņā nav seksualitātes. Esiet Ātmans un tad jūs nejutīsiet seksuālus nemierus.

Meklētājs: Vai gavēnis var izdziedināt no seksuālas tieksmes?

Maharši: Jā, bet tikai laicīgi. Prāta gavēnis ir reāla palīdzība. Gavēnis [fizisks] nav pašmērķis, paralēli tam jānotiek garīgai attīstībai. Pilnīgs gavēnis padara prātu par pārāk vāju. Lai gavēnis palīdzētu garīgi, tas jāapvieno ar garīgiem meklējumiem.

Meklētājs: Vai ar gavēņa palīdzību var garīgi virzīties uz priekšu?

Maharši: Gavēnis jāievēro tikai ar prātu [atturēšanās no domām]. Parasta atturēšanās no ēdiena ne tikai nenesīs labumu, bet pat kaitēs prātam. Garīgā atvēršanās drīzāk sekos regulārai ēdiena lietošanai. Bet, ja mēneša gavēņa procesā tiek uzturēti garīgie meklējumi, tad desmit dienu laikā pēc tā pārtraukšanas (kad tas tika veikts pareizi un tika ievērots mērens uztura režīms) prāts kļūs tīrs, stabils un saglabāsies tāds.

Pirmajās dienās pēc manas ierašanās šeit es sēdēju ar aizvērtām acīm un biju tik dziļi pārņemts ar meditāciju, ka ar grūtībām spēju atšķirt dienu no nakts. Es gandrīz neēdu un negulēju. Kad ķermenis kustas, tam nepieciešama barība, bet paēdušam cilvēkam vajag miegu. Ja nav kustības, arī vajadzība pēc miega atkrīt un dzīvības uzturēšanai nepieciešams ļoti neliels daudzums barības. Tā notika ar mani. Kad es atvēru acis, kāds piedāvāja man glāzi ar kādu šķidru barību. Tas bija viss no kā es pārtiku. Iegaumējiet sekojošo: nevar pilnībā atteikties no miega vai ēdiena citādi kā prāta miera stāvoklī. Kad ķermenis un prāts aizņemts ar parastām dzīves tieksmēm, tad ķermenis paliek vārgs, nesaņemot barību un miegu.

Pastāv dažādas teorijas par to, cik sadhakam vajag gulēt un ēst. Daži saka, ka ir vērtīgi doties gulēt desmitos vakarā, bet celties divos naktī, proti, pietiek ar četrām stundām miega. Citi uzskata, ka jāguļ sešas stundas. Citiem vārdiem sakot, gan barības uzņemšanā, gan miega daudzumā vajag izvairīties no galējībām. Ja jūs sagribēsiet pilnībā atteikties no kaut kā, jūsu prāts vienmēr būs vērsts uz to. Tāpēc sadhakam viss jādara ar mēru.

Nav kaitīgi uzņemt barību 3-4 reizes dienā, bet tikai nesakiet: “es gribu to, nevis šo” un tamlīdzīgi. Bez tam, jūs ēdat divpadsmit bezmiega stundu laikā, jo neēdat divpadsmit miega stundu laikā. bet vai miegs ved pie mukti? Ir kļūdaini domāt, ka parasta bezdarbība novedīs meklētāju pie mērķa.

Meklētājs: Kādu diētu iesaka meklētājam?

Maharši: Barība iedarbojas uz prātu. Jebkādai jogas praksei veģetārisms ir absolūti nepieciešams, jo tas paaugstina prāta sattviskumu [tīrību un harmoniju].

Meklētājs: Vai var saņemt garīgu apgaismību lietojot gaļu?

Maharši: Jā, bet vajag pakāpeniski no tās atiet un pieradināt sevi pie sattviskiem produktiem. Tomēr atliek vien jums sasniegt Realizāciju un atšķirība kļūs vērā neņemama, jo pilnīgi vienalga, kādu degvielu pievienot milzīgam ugunskuram.

Meklētājs: Mēs, eiropieši, esam pieraduši pie noteiktas diētas, bet izmaiņas tajā ietekmēs veselību un pasliktinās prāta spējas. Vai nevajag nepārtraukti uzturēt fizisko veselību?

Maharši. Tas ir viennozīmīgi nepieciešams. Jo vājāks ķermenis, jo prāts vairāk izplešas.

(..)

Barības kvalitāte iespaido prātu, jo tas barojas no cilvēka lietotā uztura.

Meklētājs: Patiešām! Tad kā eiropiešiem pierast pie tīri sattviskas pārtikas?

Maharši: Pieradums ir tikai pakārtošanās apkārtējiem apstākļiem un šeit viss atduras pret prātu. Lieta tāda, ka tas ir pieradināts uzskatīt par garšīgu un veselīgu noteiktu pārtiku. Barojošām vielām jābūt kā veģetārā, tā neveģetārā diētā, bet prāts alkst pēc tā, pie kā pieradis un ko uzskata par garšīgu.

Meklētājs: Vai diētiskie ierobežojumi attiecas uz cilvēku, kas apzinās Sevi?

Maharši: Nē. Viņš ir stabils un viņu neietekmē barība, ko lieto.

Meklētājs: Gaļas ēdiena gatavošana arī ir piedalīšanās slepkavībā?

Maharši: Ahimsa [nevardarbīgums] – pats galvenais jogas praktiķu princips.

Meklētājs: Pat augi dzīvo.

Maharši: Tai skaitā plāksnes uz kurām jūs sēžat!

Meklētājs: Vai mēs varam pakāpeniski pierast pie veģetārā uztura?

Maharši: Jā, tieši tā.

Meklētājs: Smēķēt ir nekaitīgi?

Maharši: Nē, jo tabaka ir inde. Labāk iztikt bez tās un tāpēc brīnišķīgi, ja atmetāt smēķēšanu. Cilvēki tiek tabakas paverdzināti un nevar to apturēt, bet tā dod tikai laicīgu uzbudinājumu aiz kura seko organisma reakcija, kas prasa vēl. Tas nenes labumu arī meditācijas praksei.

Meklētājs: Un jūs iesakat atteikties no gaļas un alkoholiskiem dzērieniem?

Maharši: Jā, jo šāda atturēšanās ir derīga iesācējiem. No tiem ir grūti atteikties nevis tāpēc, ka tie būtu patiešām nepieciešami, bet gan tādēļ, ka esam pieraduši.

Meklētājs: Vispār, kādiem noteikumiem jāseko tam, kas tiecas?

Maharši: Mērenība ēšanā, mērenība miegā un mērenība runā.

***

Grāmatas dati:

Сост. Д. Годман. Пер. с англ. и сост. рус. изд. О.М. Могилевера; Под ред. Н. Сутары. – СПб. – Тируваннамалай: “Андреев и сыновья” – Шри Раманашрам, 1994. – 352 с.

Lejupielādēt grāmatu krievu mēlē var te.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *