Ramana Maharši – Karma, liktenis un brīvā griba (21. nodaļa)

Karmas teorija ir kopīga daudzām austrumu reliģijām. Visizplatītākajā formā tā apgalvo, ka pastāv noteikta kopēja uzskaites sistēma, kurā katram cilvēkam jāpārdzīvo visu savu darbību sekas (karmu); labas darbības nes labus rezultātus, bet sliktas neizbēgami ved pie to veicēju ciešanām. Saskaņā ar šo teoriju darbību vai karmu sekas tiek pārdzīvotas ne tikai šai dzīvē, bet var pāriet nakotnē. Tādējādi tiek postulēti vairāki karmas iedalījumi. Apakšminētā klasifikācija, kuru izmanoja Šri Ramana, ir minēta arī daudzos hinduisma virzienos:

1. Sančita karma. Kopējs karmisko parādu krājums, kas tika uzkrāts iepriekšējo dzīvju laikā.

2. Prarabdha karma. Tā cilvēka sančita karmas daļa, kurai jābūt atstrādātai šai dzīvē. Par cik karmas likums paredz determinismu cilvēka darbībās, termins prarabdha bieži tiek tulkots kā liktenis.

3. Agami karma. Dotās dzīves laikā uzkrātā karma, kas tiek pārnesta uz nākamām pārdzimšanām.

Šri Ramana pieņēma karmas likumu realitāti, bet teica, ka to pielietojamība attiecas uz laiku kad cilvēks iedomājas sevi atdalītu no Ātmana. Šajā līmenī (adžnani līmenī) cilvēki, pēc viņa teiktā, iziet cauri iepriekš nosacītu darbību un pārdzīvojumu sērijām, katra no kurām ir iepriekšējo domu un darbību sekas. Reizēm viņš pat teica, ka jebkura darbība un pārdzīvojums cilvēka dzīvē ir nosacīts piedzimšanas brīdī, bet vienīgā cilvēka brīvība ir apzināties, ka nav ne tā, kas darbojas, ne tā, kas pārdzīvo. Tomēr uzreiz pēc Paš-realizācijas nepaliek tā, kas pārdzīvo darbību sekas, un tādēļ visu karmas likumu ēka kļūst lieka.

Šri Ramana redzēja karmas likumu kā Dieva gribas izpausmi. Viņš teica, ka pirms Paš-realizācijas pastāv personīgais Dievs, Išvara, kas vada katra cilvēka likteni. Išvara noteica, ka visiem jāpārdzīvo savu darbību sekas un Išvara izvēlas aktivitāšu secību, kurām dzīvojošiem katrā dzīvē jāiet cauri. Cilvēks nespēj izvairīties no Išvaras sprieduma kamēr identificē sevi ar ķermeņa darbībām. Vienīgais veids kā atbrīvoties no Išvaras varas – pilnībā uzveikt karmu ar Ātmana izprašanu.

Meklētājs: Vai ir iespējams, esot ķermenī, pārvarēt prarabdha karmu? Runā, ka tā ilgst līdz ķermeņa nāvei.

Maharši: Jā. Ja darītājs, no kā atkarīga karma, proti, ego, kas radies starp ķermeni un Ātmanu, iegrimst savā avotā un zaudē formu, tad kā var saglabāties karma, kas ar to saistīta? Kad nav „es”, nav karmas.

Meklētājs: Runā, ka prarabdha karma ir tikai neliela visas iepriekšējās dzīvēs uzkrātās karmas daļa. Vai tā ir taisnība?

Maharši: Cilvēks varēja pildīt daudz karmu savās iepriekšējās dzīvēs, bet šajā dzīvē viņam jāpādzīvo tikai nedaudzu, izvēlētu karmu augļus. Tas atgādina slaidu demonstrēšanu kad tiek izvēlēti vairāki diapozitīvi, bet pārējie tiek atlikti malā līdz nākamai reizei. Visa karma pilnībā tiek iznīcināta tikai ar Sevis iegūšanu. Dažādas karmas, kas ir iepriekšējās pieredzes rezultāti, ir slaidi, bet prāts – diaprojektors. Tam jābūt iznīcinātam tādā veidā, lai turpmāk nebūtu attēla un nebūtu ne dzimšanas, ne nāves.

Meklētājs: Kurš rāda slaidus? Kāds ir mehānisms, kas izvēlas nelielu sančita karmas daļu un lemj, ka tai jābūt pārdzīvotai kā prarabdha karmai?

Maharši: Cilvēkiem jānes savas karmas, bet Išvara izvēlas no karmām visu labāko Savam mērķim. Dievs manipulē ar karmas augļiem, nepieliekot klāt un nemazinot tos. Išvara izvēlas no karmas to, ko uzskata par atbilstošu dotajam brīdim katra cilvēka garīgai evolūcijai – vienalga, vai tas ir patīkami, vai mokoši priekš viņa [cilvēka]. Tādējādi, te nav nekā patvaļīga.

Meklētājs: Upadešā Saram Jūs sakat, ka karma nes augļus pateicoties Dieva likumam [karta]. Vai tas nozīmē, ka mēs ievācam karmu sekas tikai pēc Dieva gribas?

Maharši: Šajā dzejolī karta nozīmē Išvaru [Dievu]. Tieši Viņš sadala katra cilvēka darbību augļus saskaņā ar tā karmu. Tas nozīmē, ka Viņš ir izpaustais Brahmans. Patiesais Brahmans nav izpausts un ir nekustīgs. Tikai izpausto Brahmanu dēvē par Išvaru un Viņš dod katram augļus saskaņā ar tā darbībām [karma]. Ar to domāts, ka Išvara ir tikai staprnieks, kas maksā par paveikto darbu. Tas ir viss. Bez šīs šaktī [spēka] Išvara karma nevarētu rasties. Tāpēc saka, ka karma savā būtībā ir inerta [Proti, tai nav savas gribas, tā ir tikai Dieva instruments].

Meklētājs: Šābrīža pārdzīvojumi ir iepriekšējās karmas rezultāts. Ja mēs zinam kļūdas, kuras pieļāvām agrāk, tad varam tās labot.

Maharši: Kaut arī viena kļūda ir labota, tomēr no iepriekšējām dzīvēm paliek visa sančita karma, kas sniedz nebeidzamas piedzimšanas. Jūsu pieeja ir nepareiza. Jo vairāk apgriež augu, jo enerģiskāk tas aug. Jo vairāk jūs labojat karmu, jo spēcīgāk tā uzkrājas. Atrodiet karmas sakni un tieciet no tās vaļā.

Meklētājs: Vai karmas teorija nozīmē, ka pasaule ir darbības un reakcijas uz to rezultāts? Ja tas ir tā, tad kam pieder darbība un rezultāts?

Maharši: Kamēr nav Realizācijas, būs karma, proti, darbība un reakcija. Pēc Realizācijas nebūs ne karmas, ne pasaules.

Meklētājs: Ja es neesmu ķermenis, tad kāpēc esmu atbildīgs par manu labo un slikto rīcību sekām?

Maharši: Ja jūs neesat ķermenis un jums nav priekšstats „es-darītājs”, tad jūsu labo un slikto darbību sekas jūs neietekmēs. Kāpēc jūs sakat par darbībām, ko veicis ķermenis: „es daru to” vai „es daru šo”? Kāmēr jūs identificējat sevi ar ķermeni, jūs tiekat šo darbību seku skarts, proti, uzkrājat labu un sliktu karmu.

Meklētājs: Bet tā kā es neesmu šis ķermenis, tad patiesībā neesmu atbildīgs par labu un sliktu darbību sekām?

Maharši: Ja jūs neesat ķermenis, tad kāpēc jūs uztrauc šis jautājums?

Meklētājs: Vienās grāmatās apgalvo, ka cilvēka piepūle ir visa iespējamā spēka avots un tā var pat pārspēt karmu. Citās apgalvo, ka viss ir Dievišķā Žēlsirdība. Pagalam nav skaidrs, kuram šeit taisnība.

Maharši: Jā, daži filozofiski virzieni uzskata, ka nav cita Dieva izņemot iepriekšejās dzīves karmu, ka karma, kas tiek pildīta šai dzīvē saskaņā ar Svētajiem Rakstiem, ir purušakara [cilvēka piepūle], ka iepriekšējā un šābrīža karma satiekas atklātai cīņai gluži kā divi auni un vājākais iet bojā. Lūk kāpēc to sekotāji saka, ka cilvēkam vajag pastiprināt purušakaru. Ja jūs pajautāsiet šiem cilvēkiem, kas ir avots, viņi atbildēs, ka šādi jautājumu nostādīt nedrīkst, jo tas līdzinās mūžīgajam: kas ir bijis pirmais – ola vai vista?

Šāda veida polemikas ir tikai strīdi, kas nekad nenovedīs pie galējas patiesības. Lūk tāpēc es saku: „Sākumā atrodiet, kas jūs esat”. Ja cilvēks vaicā sev: „Kas es esmu? Kā es ieguvu šo kļūdaino priekšstatu [doša], ka es dzīvoju?”, tad „es” nomierinās un viņš izpratīs Ātmanu. Pareizas izpildīšanas gadījumā šī došas ideja tiks pazaudēta un iegūts Miers. Kaut gan, kāpēc iegūts? Ātmans paliek, kāds tas Ir.

Karmas būtība ir sevis paša patiesības iepazīšana vaicājot: „Kas es esmu, darītājs, kas sāk pildīt karmas?” Ja karmu izpildītājs – ego – nav iznīcināts ar izpēti, tad pilnīgs augstākās Svētlaimes miers, kas ir karma-jogas rezultāts, netiek sasniegts.

Meklētājs: Vai var ar mantru prakses vai džapas pildīšanu noskalot savu slikto darbību sekas vai obligāti vajag tās pārdzīvot?

Maharši: Ja nav sajūtas: „es pildu džapu”, tad sliktas darības, ko veic cilvēks, neskars viņu. Ja šī sajūta tomēr ir, tad sliktu rīcību sekas saglabājas.

Meklētājs: Vai tad nopelni, kas uzkrāti ar tikumīgu rīcību [puņja] palīdzību, neatsvers trūkumus, kas sakrāti ar grēcīgām rīcībām [papa]?

Maharši: Kamēr ir sajūta „es-darītājs”, cilvēkam jāpārdzīvo savu darbību rezultāts neatkarīgi no tā, vai tās ir labas, vai sliktas. Vai ir iespējams iznīcināt vienu rīcību ar citu? Kad minētais ir zaudēts, uz cilvēku nekas neiedarbojas. Ja viņš neapzinās Sevi, tad sajūta „es-darītājs” nekad neizzudīs. Vai tam, kas sasniedzis Paš-realizāciju, ir vajadzība pildīt džapu? Vai vajadzīgs tapass? Pateicoties prarabdhas spēkam dzīve turpinās, bet Sevi izpratušais neko negrib.

Prarabdha karmai ir trīs kategorijas: ičha, aničha un parečha [darbības savu vēlmju labā, bez vēlmēm un citu vēlmju labā]. Tam, kas apzinājies Sevi ičhaprarabdhas nav, bet divas pārējās – aničha un parečha – paliek. Jebkādas lietas džnani pilda priekš citiem. Lai arī ko viņš darītu priekš citiem, sekas to neietekmē. Lai arī kādas darbības Atbrīvotie veiktu, nav ne nopelnu [puņja], ne grēku [papa], kas tos skartu. Viņi dara tikai to, kas pieņemts pasaulīgās dzīvēs noteikumos un neko vairāk.

Tie, kas zina, ka viss viņu pārdzīvotais šai dzīvē ir jau prarabdhas lemts, būs mierīgi, lai arī kas notiktu. Ziniet, ka visi cilvēka pārdzīvojumi būs viņam uzspiesti, vai viņš to grib, vai ne.

Meklētājs: Džnani nav karmas, viņš nav tās ierobežots. Kāpēc tad viņš aizvien vēl atrodas savā ķermenī?

Maharši: Kurš uzdod šo jautājumu? Apzinošais vai adžnani? Kāpēc jāuztraucas, ko dara džnani un kāpēc? Parūpējaties par sevi. Tagad jūs uzskatat sevi par ķermeni un tāpēc domājat, ka arī viņam ir ķermenis. Bet vai džnani saka, ka viņam ir ķermenis? Viņš var izskatīties priekš jums kā tāds, kam pieder ķermenis vai likties pildam darbības ar šo ķermeni, bet pats viņš zina, ka viņam nav kermeņa. Nodegusī virve pēc formas atgādina parastu, bet kaut kā sasiešanai tā vairs neder. Tāds ir arī džnani – viņš var izskatīties kā citi cilvēki, bet tas ir tikai ārējs iespaids, kuru grūti izkliedēt kamēr vērotājs identificē sevi ar ķermeni. Lūk kāpēc, atbildot uz līdzīgiem jautājumiem, saka: „Džnani ķermenis saglabājas līdz prarabdhas darbības beigām, bet, pēc tam, kad prarabdha izsmelta, tas mirst. Ilustrējot prarabdhas ietekmi izmanto piemēru ar palaistu bultu, kas neizbēgami virzīsies uz priekšu un trāpīs mērķī. Bet patiesībā džnani ir pārspējis visas karmas, ieskaitot prarabdha karmu un nav saistīts ne ar ķermeni, ne ar tā karmām.

Nav ne jotas prarabdhas tiem, kas nepārtraukti ieklausās Apziņas platībā, kura vienmēr zaigo kā ES ESMU, kura nav maldīgas fiziskas telpas ierobežota, kura iekļūst visur bez ierobežojumiem. Tikai par viņiem ir sens izteiciens: „Nav likteņa tiem, kas sasniedzis vai pārdzīvojis Debesis”.

Meklētājs: Ja kaut kas atnāk pie manis bez jebkādas plānošanas uz piepūles no manas puses un es to baudu, tad vai šeit neradīsies sliktas sekas?

Maharši: Situācija ir citāda. Katrai darbībai jābūt sekām. Kad kaut kas atnāk pie jums prarabdhas rezultātā, jūs neko nevarat izdarīt. Ja jūs pieņemat notiekošo bez īpašas pieķeršanās, bez vēlmes pēc kā lielāka vai tā paša atkārtošanas, tad tas nekaitēs jums ar turpmāko dzīvju tuvināšanu. No otras puses, ja jūs baudat saņemto ar lielu pieķeršanos un, protams, vēlaties iegūt vairāk, tad tas noteikti noved pie arvien jaunām un jaunām dzīvēm.

Meklētājs: Saskaņā ar astroloģijas zinātni var paredzēt nākotnes notikumus, ņemot vērā zvaigžņu ietekmi. Vai tā ir taisnība?

Maharši: Kamēr jums ir individualitātes sajūta, tas viss ir taisnība. Kad tā ir iznīcināta – tas viss nav taisnība.

Meklētājs: Tātad, astroloģija nav pareiza attiecībā uz tiem, kā individualitāte ir iznīcināta?

Maharši: Kurš paliek lai apgalvotu to? Vīzija būs skatāma tikai ja būs tas, kas to redz. Individualitāti iznīcinājošie patiesībā nav redzami pat tad, kad šķiet redzami.

Liktenis ir iepriekšējo darbību rezultāts un attiecas uz ķermeni. Lai tas rīkojas kā tam tīk. Kāpēc jūs tas interesē? Kāpēc jūs pievēršat tam uzmanību? Viss, kas atgadās, notiek kā iepriekšējo darbību, Dievišķās gribas un citu faktoru rezultāts.

Meklētājs: Runā, ka tagadne ir iepriekšējās karmas nosacīta. Vai mēs varam to pārspēt tagad ar savu brīvo gribu?

Maharši: Iepazīstiet, kas ir tagadne. Izdarot to, jūs sapratīsiet, kas ir pakļauts ietekmei, kam ir pagātne un nākotne, bet kas ir mūžīgiklātesošs un vienmēr brīvs, pagātnes, nākotnes un jebkādas iepriekšējās karmas neskarts.

Meklētājs: Vai pastāv tāda lieta kā brīvā griba?

Maharši: Kā griba tā ir? Baudas un brīvās gribas sajūta ir kamēr pastāv darīšanas sajūta, bet ja, pateicoties vičaras praksei, tā ir zudusi, tad darbosies un vadīs notikumu norisi Dievišķā griba. Likteni uzvar ar džnānu, Pašizziņu, kas atrodas ārpus gribas un likteņa.

Meklētājs: Es spēju saprast, ka galvenie notikumi cilvēka dzīvē – tādi kā dzimšanas vieta, tautība, ģimene, karjera un profesija, laulība, nāve un tml., priekšnosacīti ar viņa karmu, bet vai ir priekšnosacītas arī visas dzīves detaļas, līdz pašiem sīkumiem? Re, es nolieku uz grīdas vēdekli. Vai ir iespējams, ka tika nolemts jau iepriekš, ka noteiktā dienā un noteiktā stundā es veikšu attiecīgu kustību un novietošu to šeit?

Maharši: Protams. Viss, ko šim ķermenim jāizdara, un visi pārdzīvojumi, caur kuriem tam jāiziet, ir jau priekšnosacīti pašā tā eksistences sākumā.

Meklētājs: Un kā tad ir ar cilvēka brīvību un atbildību par savu rīcību?

Maharši: Cilvēks ir brīvs tikai tajā, lai cīnītos un iegūtu džnānu, kas dos tam iespēju neidentificēties ar ķermeni. Tas neizbēgami izies cauri darbībām, kas ir prarabdhas priekšnosacītas, bet cilvēks ir brīvs vai nu identificēt sevi ar ķermeni un pieķerties tā rīcību augļiem, vai būt neatkarīgam no ķermeņa, būt par vienkāršu tā aktivitāšu liecinieku.

Meklētājs: Tāpēc brīvā griba ir mīts?

Maharši: Brīvā griba notur pozīcijas tikai savienojumā ar individualitāti. Kamēr saglabājas neatkarīga esība, ir brīvā griba. Visi Svētie raksti balstīti uz šo apstākli un iesaka pavērst to pareizajā gultnē.

Uzziniet, ko skar liktenis vai brīvā griba, no kurienes tie nāk un palieciet to avotā. Izdarot to, jūs pārspēsiet abus. Tāds ir galvenais jautājumu par likteni un brīvo gribu apspriešanas mērķis. Kam rodas šie jautājumi? Noskaidrojiet un palieciet Mierā.

Meklētājs: Ja viss priekšnosacītais obligāti notiks, tad kāda jēga no piepūles un lūgšanām? Varbūt, vajag stāvēt dīkā?

Maharši: Ir tikai divi veidi kā uzvarēt likteni vai kļūt neatkarīgam no tā. Pirmais ir izpētīt, kam tas pieder un atklāt, ka ar likteni ierobežots tikai ego, bet ne Ātmans un, ka ego nepastāv. Cits – nogalināt ego ar pilnīgu sevis atdošanu Dievam, apzinoties savu bezspēcību un pastāvīgi atkārtojot: „Ne es, bet Tu, Radītāj”, pilnībā atmetot sajūtas „es” un „mans” un ļaujot Viņam darīt ar jums visu, ko Viņš gribēs. Atdošanās nevar būt uzskatāma par pilnīgu līdz tam brīdim kamēr pielūdzējs vēlas jebko no Dieva. Patiesa atdošanās ir mīlestība pret Dievu dēļ pašas mīlestības, nevis dēļ kaut kā, pat ne dēļ Atbrīvošanās. Citiem vārdiem, lai uzveiktu likteni, vajag pilnībā nodzēst ego, vai nu ar paš-izpēti, vai nu ar bhakti margas palīdzību.

***

Grāmatas dati:

Сост. Д. Годман. Пер. с англ. и сост. рус. изд. О.М. Могилевера; Под ред. Н. Сутары. – СПб. – Тируваннамалай: “Андреев и сыновья” – Шри Раманашрам, 1994. – 352 с.Attēlu avots.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *